Ir sens teiciens,ka nav lielāku cīnītāju par tikumību, kā bijušās palaistuves,un patiesība vien ir. 67 gadus atpakaļ saulainā aprīļa dienā Francijas Nacionālā sapulce pieņēma likumu par visu bordeļu slēgšanu Francijā un Nacionālā prostitūtu reģistra iznīcināšanu. Šo likumu sauc arī par "Martas Rišāras likumu"- tā pieņemšanas iniciatores vārdā.
Parīzes bordeļu gals38
1519
0
Viņas biogrāfija ir visai vētraina- 16 gados viņa aizbēga no mājām, un 1905 gadā jau Marta Betenfelde ir reģistrēta Nacionālajā prostitūtu reģistrā kā nepilngadīga prostitūta kareivju bordelī Nansī. Apkalpojot vairāk kā 50 klientu dienā viņa drīz vien saslima ar sifilisu, un, pavadījusi kādu laiku slimnīcā, devās uz Parīzi.
Parīzē,strādājot bordelī Godo de Moruā ielā, viņa 1907 gadā iepazīstas ar bagātu zivju tirgotāju un lidotāju- amatieri Luī Rišāru, ar kuru drīz vien apprecas. Viņa arī aizraujas ar aviāciju un 1913. gadā saņem pilota licenzi.
Reklāma
Bet- pēc gada sākās I Pasaules karš, un viņas vīrs- lidotājs krita frontē. Marta devās uz Spāniju, kļūstot par dubultaģenti- viņu vienlaicīgi algoja gan franču, gan vācu izlūkdienests.
Madridē Marta Rišāra bija slavena kurtizāne, kurai bija sakari ar augstākajiem vācu un spāņu virsniekiem, politiķiem un citām VIP personām. Franču izlūkošanā viņas pseidonīms bija "Cīrulītis", bet vācu- "S-32". Vārdu sakot, Marta Rišāra darīja to pašu, ko Mata Hari, tikai, ja nelaimīgo holandieti nošāva, tad francūzietei 1933 gadā iedeva Goda Leģiona ordeni.
Otrā pasaules kara laikā viņa bija pretošanās kustības dalībniece.
Reklāma
Un tad pienāca 1945. gads- Parīzes draiskulēm skarbs laiks- tas, ko viņas uzskatīja vienkārši par darbu, franču valodā sāka saukties par "kolaboracionismu" un mūžīgās profesijas pārstāves ar nodzītiem matiem un uz pieres uzkrāsotu svastiku tika izmestas uz ielas. Un divu karu varone Marta Rišāra, kurai šī nodarbošanās vēl bija svaigā atmiņā, sāka aktivu cīņu pret prostitūciju.
"Okupācijas laikā bordeļi bija nodevības midzeņi, bet to uzturētāji- gestapo aģenti"- paziņoja Marta Rišāra. Un parīzieši, kuri okupācijas laiku bija pavadījuši tik labi, ka pašiem par to bija neērti, viņai ar prieku piekrita. Priekanamu slēgšana un prostitūtas ar nodzītiem matiem kļuva par Francijas atbrīvošanas simboliem.
Kā Parīzes Municipālās padomes IV apgabala locekle viņa panāca visu bordeļu slēgšanu vispirms savā apgabalā, tad - ar Parīzes prefekta atbalstu- uz 3 mēnešiem tika slēgti visi Parīzes bordeļi. Un pēc tam jau Marta sāka cīņu par visas Francijas bordeļu slēgšanu.
Sirdsapziņas nomazgāšanas vārdā tika upurēts pat tas, ar ko francūži lepojās tik ļoti, ka uz turieni valsts vizīšu laikā veda augsti stāvošas personas- slavenais bordelis Le Chabanais. Anglijas kroņprincim savulaik tur piederēja pat pašam sava guļamistaba ar vannu gulbja formā, kur viņš savas mīļākās peldināja šampanietī.
Slaveno vannu izsolē nopirka mākslinieks Salvadors Dali, un tā vēl šodien atrodas viņa muzejā Andorā.
Reklāma
Ēkā, kur atradās Le Chabanais, iekārtoja dzīvojamo māju, bet tajā vēl arvien mītot seno, slaveno laiku spoki..
Nelielā ēkas daļā ir iekārtots muzejs, kurš vēsta par leģendāro bordeli, kurš šeit atradās.
Prostitūciju kā tādu, Francijā, protams, neaizliedza- tas būtu par daudz jau ekstrēmi priekš Francijas,
