›

Pāri visai Amerikai "Route 66"6

99 0

Ceļscaron scaronķērsoja upes... Autors: Latgaleens Pāri visai Amerikai "Route 66"

Ceļš šķērsoja upes, kalnus, mežus, tuksnešus un, prērijas, vairāku indiāņu rezervātu teritorijas, tas virzījās netālu no lielā kanjona. „Route 66” popularitāte auga.

Aizlaisties no vecākiem

Pēckara laikā amerikāņu ģimenēs bija cieņā ļoti stingra bērnu audzināšana. Par puiša un meitenes randiņu divatā nevarēja būt ne runas! Tādējādi jauniešiem došanās ceļā uz citu Amerikas štatu jebkādu iemeslu dēļ bija saldais sapnis. Vilinājums bija pats ceļš, nevis galamērķis, uz kuru tas varētu aizvest, jo tā bija iespēja atbrīvoties no vecāku uzraudzības, būt pašam un beidzot darīt to, ko sirds kāro. Jau auto vadīšana vienatnē uz nebeidzamas šosejas dod patīkamu brīvības izjūtu, bet ja tai vēl piepluso tikšanos ar mīļoto cilvēku ... Tieši šīs sajūtas parādītas arī multfilmā „Vāģi” – Zibens Makvīna un Sallijas kopīgajā romantiskajā izbraucienā atainotas daudzas slavenākajām 66. ceļa ainavām.

Ceļa gals

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Diemžēl mūsdienās šis ceļš tikpat kā vairs nav neeksistē. Pieaugot satiksmes intensitātei un it īpaši kravu pārvadājumiem, vēsturiskā divu joslu šoseja vairs nespēj izturēt tai uzlikto slodzi. Šoferi sāka izvēlēties modernākas, no jauna uzbūvētās vairāku joslu autostrādes. Dažos štatos jau 60. gados arī 66. ceļš tika paplašināts līdz četrām joslām, citviet uzbūvēti gluži jauni autostrādes posmi, kas vairs nešķērso mazpilsētas. Tomēr populārais ceļš netika galā ar aizvien pieaugošo mašīnu plūsmu, līdz 1985. gadā tika oficiāli pārtraukta tā izmantošana un noņemtas ceļa marķējuma zīmes, kas tagad kļuvušas par populārāko suvenīru daudzos Amerikas rietumpuses štatos.

Tūristu iecienīts

Bet kāds liktenis piemeklēja... Autors: Latgaleens Pāri visai Amerikai "Route 66"

Bet kāds liktenis piemeklēja pašu ceļu? Šodien daudzi leģendārā ceļa posmi ir pamesti, citi pārbūvēti un iekļāvušies jaunajā ceļu sistēmā un numerācijā, taču dažviet izveidoti kā tūrisma objekti. Atjaunots satiksmei ir posms no Springfīldas Misūri štatā (kur katru gadu notiek arī Starptautiskais 66. Mātes ceļa festivāls) līdz Talsai Oklaholmā.

Teju katrā no astoņiem štatiem jeb pavalstīm, ko šķērsoja „Amerikas galvenā iela”, ir sava 66. ceļa biedrība jeb atbalsta grupa. Sevišķi aktīvas šīs biedrības ir Arizonā un Teksasā, kur arī vairāk saglabājušos ceļa posmu un vēsturisko ēku tā malās. Krāšņas rotātas ar senajām ceļa zīmēm un reklāmām, pilnas ar suvenīru bodītēm un pagājušā gadsimta vidus simboliku ir, piemēram, Arizonas štata mazpilsētas Viljamsa un Seligmana, kuras par uzplaukumu varēja pateikties tieši 66. ceļam!