Pāri visai Amerikai "Route 66"6

Ceļš savienoja neskaitāmas mazpilsētas un, sarodoties degvielas uzpildes stacijām, moteļiem, ēstuvēm un bodītēm, sekmēja to uzplaukumu. Taču galvenais „Route 66” (kā to joprojām dēvē Amerikā) slavas iemesls bija tas, ka šis ceļš ļāva ceļotājiem pieredzēt līdz tam nebijušas brīvības un neatkarības izjūtu, ietekmēja amerikāņu vairāku paaudžu psiholoģiju, dzīvesveidu, uzskatus un tādējādi arī valsts vēsturi.

Degvielas uzpildes stacijas uzradās viena pēc otras, gluži kā sēnes pēc lietus.

„Route 66” apdziedāts neskaitāmās dziesmās, un tās skanējušas arī uz tā un tā malās, daudziem dziedātājiem, kantri un rokgrupām dodoties koncertu tūrēs vai tikai ceļā uz panākumiem. 

Ceļa pārskats kartē.

Arī filmu industrijas straujā attīstība Holivudas pakalnos Losandželosā ir cieši saistīta ar 66. ceļu, pa kuru Rietumu piekrastē ieplūda laimes, darba, labākas dzīves un izklaides meklētāju pūļi. Pateicībā šim faktam Holivudas filmu studijas šo ceļu iekļāvušas daudzās kinolentēs, piemēram, „66. ceļš: amerikāņu (sliktais) sapnis”, „Kalifornija”, „Stopētājs” u.c. Arī filmas „Forest Gramps” galvenais varonis savā daudzu mēnešu ilgajā skrējienā neizlaida 66. ceļu. Un kurš gan nav redzējis Pixar multfilmu „Vāģi”

Kāpēc 66?

Iepriekšējos gadsimtos Mežonīgo Rietumu romantiskais simbols bija kovboji un indiāņi, bet pēc Otrā pasaules kara Amerikā par to kļuva „Route 66”. Automobilim kļūstot par populārāko pārvietošanās līdzekli, vajadzēja veidot ceļus, pa kuriem braukt. Tā radās ideja par šoseju, kas savienotu Amerikas austrumus un rietumus. Projekts paredzēja savienot daudzus jau esošus ceļus, izbūvējot trūkstošos posmus. Čikāgas – Losandželosas lielceļa idejas tēvs un aizstāvis biznesmenis Sairass Eiverijs(attēlā) no Talsas Oklaholmas štatā vēlējās, lai šim ceļam būtu viegli iegaumējams numurs, piemēram, 60 (jo mazākie skaitļi jau bija doti cietiem ceļiem). Taču arī šis numurs izrādījās aizņemts. Tā nu Eiverijs palika pie tobrīd vēl brīvā skaitļa 66, ko viegli atcerēties un izrunāt.

Brīvība uz ceļa

Pagājušā gadsimta 30. gados šis ceļš nodrošināja Kalifornijas štata un ostu attīstību, darbaspēka pieplūdumu no valsts austrumiem un vidējiem rietumiem. Pa to amerikāņi devās uz Losandželosu, kad 1932. gadā tur notika olimpiskās spēles. Epitetu „Ceļu māte” un nākamo slavas vilni 66. ceļš ieguva pēc rakstnieka Džona Stainbeka populārā romāna „Dusmu augļi” publicēšanas 1939. gadā. Otrā pasaules kara laikā tā bija nozīmīgākā maģistrāle karaspēka, munīcijas, ieroču un dažādu kara materiālu pārvietošanai un armijas apgādei. Bet gadsimta vidū uzvaras gājienu sāka privātie automobiļi. Arvien iecienītāki kļuva ģimenes izbraucieni uz vairākām dienām, un Amerikas slavenākā šoseja ar daudzām tradicionālajām naktsmītnēm, kādas redzam neskaitāmās Holivudas filmās, tādiem bija īsti piemērota.