Šis raksts vairāk gan domāts tiem, kuri šodien sev piesprauž šo drānas gabaliņu, neko nezina un zināt nemaz negrib par šīs lentītes izcelšanos. Padomju Savienības laikā valdīja uzskats, ka Slavas ordenis, kura oranžmelni svītroto lentīti atsevišķa ļaužu grupa mēdz spraust un siet visās iespējamās vietās, dibināts 1943. gadā, 2. Pasaules kara laikā. Vieni vienīgi meli...
Par oranžmelni svītroto auduma gabaliņu.54
685
17
Oranži melnās lentītes dizains nāk no Svētā Jura ordeņa. Tas bija Krievijas impērijas (cariskās Krievijas) augstākais militārais apbalvojums. To dažādos paveidos piešķīra gan virsniekiem, gan kareivjiem par īpašu varonību kaujās. Ar Katrīnas II rīkojumu ordenis dibināts 1796.gadā, to nepasniedza miera laikā, tas bija kaujas apbalvojums un to varēja iegūt tikai ar personīgu varonību neskatoties uz karavīra pakāpi vai izcelsmi. Bija gan arī izņēmums – virsnieki, kuri dienestā priekšzīmīgi nodienējuši 25 gadus.
Svēta Jura ordenis tika dots tikai virsniekiem.
Svētā Jura ordeņa goda zīme ko sauca arī par Svētā Jura krustu tika piešķirts apakšvirsniekiem, kareivjiem un matrožiem tikai par varonību un nopelniem kaujās. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Līdz 1913. gadam oficiālais nosaukums bija -Svētā Jura militārā ordeņa goda zīme. No 1913. gada – Jura krusts.
1856. gada 19. martā tika ieviestas četras Svētā Jura krusta pakāpes (augstākā bija 1. pakāpe). 1. un 2. pakāpju krusti tika izgatavoti no zelta, 2. un 3. pakāpju krusti - no sudraba. Sakarā ar kara radītajām grūtībām 1915. gadā, 1. un 2. pakāpju krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu, bet 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu.
Ar Jura krustu apbalvoti daudzi latviešu strēlnieki, kas savulaik cīnījušies cariskās Krievijas armijas strēlnieku rindās, Krievu – Japāņu karā un citos konfliktos.
Svētā Jura ordenis tika likvidēts pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā taču joprojām tika dalīts tā saucamajā baltgvardu armijā Pilsoņu kara laikā.
Mihaels Andreass Barklajs de Tolli bija firsts, Krievijas impērijas karavadonis, arī kara ministrs no 1810.līdz 1812. gadam. Vadījis impērijas armiju karā ar Napoleonu I, līdz to nomainīja Mihails Kutuzovs. 1794. piedalījās kampaņā pret poļu sacelšanās dalībniekiem, apbalvots ar IV pakāpes Svētā Jura krustu.
Latvijas armijas virsnieks, ģenerālis Krišjānis Berķis bija latviešu strēlnieku komandieris. Karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Apbalvots ar Svētā Jura krustu.
Pulkvedis Fridrihs Briedis. Pazīstams ar personīgu izlūkgājienu vadīšanu, kā arī krasi noraidošo attieksmi pret lielas daļas strēlnieku piesliešanos boļševiku idejām. Apbalvots ar Svētā Jura krustu.
2. pasaules kara laikā Latvijā vienīgais zināmais Jura ordeņa kavalieris SS grupenfīrers (ģenerālleitnants) Rūdolfs Bangerskis bija latviešu virsnieks. Militāro dienestu uzsācis Cariskās Krievijas armijā. Tās sastāvā piedalījās Krievijas – Japānas un Pirmajā pasaules karā. Bija viens no latviešu strēlnieku virsniekiem. 1918. gadā, kad pie varas nāca boļševiki, pievienojās baltgvardu kustībai, kur uzdienējās līdz pat ģenerālleitnanta pakāpei. Krievijas pilsoņu kara laikā cīnījies baltgvardu pusē līdz pat 1920.gadam.1921. gadā Bangerskis atgriezās Latvijā, Ieņēma Kara ministra amatu, bet no 1924. gada bija Latvijas armijas ģenerālis. 1936. gadā atvaļināts no dienesta. Otrā pasaules kara laikā sadarbojies ar vāciešiem. Sākotnēji ieņēma amatu Latviešu ģenerāldirekcijā, bet 1943. gadā tika iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspektoru. Apbalvots ar IV šķiras Jura ordeni un IV šķiras Jura krustu.
Tev patiks šie raksti
