Par azartspēlēm10

Mūsu ēras 1. gadsimtā Romas imperators Klaudijs spēlējis „Tabulu” spēli, kura šodien pazīstama ar nosaukumu Nardi. 1371. gadā Spānijā tiekot izgudrotas kārtis, bet Itālijā sākuši izmantot Taro kārtis. 1530. gadā Florencē parādoties naudas loterijas biļetes ar numuriem, kur katrai biļetei bijis savs kārtas numurs. 1600tajos gados Francijā izgudrojuši ruleti. Par „ruletes tēvu” tiek dēvēts matemātiķis un fiziķis Blēzs Paskāls, kaut gan esot informācija, ka rulete vēl pirms tam spēlēta Ķīnā vai Indijā. 1861. gadā Montekarlo atvērts pirmais kazino. 1896. gadā ASV tikuši radīti pirmie spēļu automāti.

Iespējams, ka loteriju saknes jāmeklē Senajā Grieķijā. Kādā mītā vēstīts, ka tur karavīri vilkuši laukā no ķiveres akmentiņus. Laimīgais akmentiņš devis iespēju cīnīties ar Zevu, tā bijusi savdabīga loterija – dzīvot vai mirt. Arī senie romieši bijuši kaislīgi spēlmaņi. Romiešus neesot arī atturējis no spēlēm, pat tas, ka dažbrīd azartspēles tikušas aizliegtas ar likumu un publiska nosaukšana par spēlmani Senajā Romā bijis viens no smagākajiem apvainojumiem.

Romas imperatori Nērons un Augusts Saturnāliju laikā (5-7 dienu gari svētki ziemas saulgriežu laikā, īpaši godinot arī viņpasauli) rīkojuši loterijas, kurās izlozēta manta un vergi. Pirmās norādes par loterijām Eiropā parādījušās 5. gadsimtā, kad Burgundijas un Beļģijas pilsētas tādā veidā mēģinājušas savākt naudu aizsardzībai vai nabagiem. Tomēr, īsta skaitļu loterija pirmo reizi rīkota 15. gadsimtā Holandē un desmit gadu laikā aptvērusi visu Eiropu. Mākslinieka Jana van Eika atraitne 1466. gada 24. februārī, 25 gadus pēc vīra nāves rīkojusi loteriju Brigē, kurā izmēģināt laimi un tikt pie naudas varējis katrs. Daudzu valstu valdības mēģinājušas cīnieties pret loterijām un to rīkotāji un dalībnieki ieslodzīti cietumos. Tas novedis pie nelegālo azartspēļu uzplaukuma. Beigu beigās tapis skaidrs – ja nevar izskaust ļaužu azartu, tad nepieciešams to padarīt par valsts monopolu.

Loteriju vēsturē ir kāda leģenda. Anglijas karalienes Elizabetes I valdīšanas laikā, 1559. gadā, valsts bijusi novājināta ekonomiski un militāri. Lai uzlabotu situāciju, politiķi pēc iespējas ātrāk gribējuši apprecināt karalieni. Pretendentu uz karalienes vīra titulu nav trūcis – Spānijas karalis Filips II, austriešu erchercogi Karls un Frederiks, Zviedrijas karalis Ēriks XIV, Anžujas hercogs Henrijs - nākamais Francijas karalis un vēl vesela virkne titulētu personu. Bet viskolorītākā figūra šajā sarakstā esot bijusi – krievu cars Ivans Bargais. Bet Elizabete paziņojusi: „Precēties pagaidām negrasos, bet kā uzlabot valsts finansiālo stāvokli – zinu!”. Viņa piedāvājusi sarīkot loteriju, kura izrādījusies veiksmīga. Tikušas izgatavotas 400 000 biļešu. Uzvarētāji ieguvuši gobelēnus, zeltu un naudu. Pilsoņi, kuri bija kārtīgi patērējuši līdzekļus loterijas biļešu iegādei un kuri neko nelaimēja, mēģināja bruņoties. Mēģinājums gan momentā ticis apspiests.

Valsts rīkotās loterijas Anglijā notika līdz 1825. gadam, līdz uzvarēja loteriju pretinieki. Bet, nedaudz vairāk, kā divu gadsimtu garumā par loteriju naudu tikuši uzbūvēti slavenais Britu muzejs, Londonas akvedukts un virkne tiltu. No 1520. gada līdz 1532. gadam Francijas karalis Francisks I atļāva dažās pilsētās rīkot loteriju ar mērķi - gūt personīgus un sabiedriskus ienākumus.

Tikpat veiksmīgi kā Eiropā azartspēles esot attīstījušās arī Amerikā. Par šī kontinenta azartspēļu centru iesākumā kļuvusi Ņūorleāna. 1718. gadā pilsētas tavernās un kafijas namos parādījušās īpašas istabas, kas bijušas paredzētas spēlmaņiem. Spēļu bizness plaucis līdz pat 1811. gadam, kad štata vadība izdevusi likumu, kas aizliedzis azartspēles visā Luiziānā. Taču likums - gluži tāpat kā Senajā Romā – neticis ievērots, līdz 1823. gadā valdība esot padevusies un azartspēles atkal tikušas legalizētas. Azartspēļu bizness iznācis no pagrīdes un atkal uzņēmis apgriezienus. To sekmējis Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu karš, kas atvedis uz Ņūorleānu tūkstošiem kareivju, kuriem spēle kļuvusi par vienīgo brīvi pieejamo izklaidi.

Jau 1850. gadā Misisipi upes krastos visā tās garumā tikuši atvērti simtiem salonu un bāru, kuros caurām diennaktīm tika spēlēts uz nebēdu. Daudzviet spēlēts arī negodīgi. Klīdušas baumas, ka godīga spēle notiekot tikai privātajos spēļu namos, kuros ne katrs spēja iekļūt. Kriminogēnā situācija likusi štata valdībai azartspēles aizliegt atkal. Arī loterijas Amerikā bija kļuvušas par paņēmienu kā izvilkt no pilsoņu kabatām „skanošo”. Tikai 1790. gadā par ieņēmumiem no loterijām tikušas uzceltas 350 dažādas skolas un 200 baznīcas. Arī tādas universitātes, kā Hārvarda (Harvard University), Jēlas (Yale University), Prinstonas (Princeton University) un Kolumbijas (Columbia University) tikušas uzturētas par loteriju naudiņu.

Eiropas vēsturē ir daudz stāstu par spēlmaņiem, kas vinnējuši milzu summas vai zaudējuši visu mantu vienas neveiksmīgas likmes dēļ. Spēlējam arī mēs. Latvijā līdz neatkarības atgūšanai legāli pastāvēja tikai valsts (PSRS) rīkotās loterijas, tādas kā DOSAAF un Sportloto un bija arī Latvijas PSR rīkotā loterija. Pēc neatkarības atgūšanas šis bizness tiek reorganizēts un atdots privātuzņēmējiem. Bijušais Sportloto kļūst par Latloto. 1990. gadā Rīgā parādījās pirmais kazino. Latvijā lielākie laimesti izlozēti Keno spēlē – divas reizes 240 tūkstoši latu.