Aprakstot savā Likteņstāstā ciemošanos Vācijā, atmiņā vēl daudzas epizodes no tur redzētā. Viena no tādām ir vairākās pilsētās redzētās Rolanda statujas. Arī Rīgas Rātslaukumā ir Rolanda statuja. Kāda ir mūsu Rolanda saistība ar Vācijas Rolandiem un cik to vispār ir?
Domāju, ka arī daudzi no jums maz zina par mūsu Rolanda statuju. Spokos arī neatradu nevienu rakstu par šo tēmu. Aicinu apskatīt par Rolanda statujām manis atrasto.
Vēsture stāsta, ka 772. gadā franku karalis Kārlis Lielais (747 - 814), uzsākot vairāk nekā 30 gadu ilgu karu pret sakšiem, par savu pulku karavadoni ieceļ māsas dēlu Rolandu. Pakļautajās zemēs Rolands ceļ skolas, baznīcas, izdod stingrus un taisnīgus likumus, protams, iekarotāju interesēs. 778. gada 15. augustā šaurajā Ronsevālas ielejā Rolands krīt nevienlīdzīgā cīņā ar nodevīgajiem ienaidniekiem (pēc vienas versijas – ar pagāniem mauriem, pēc citas – ar kristītajiem baskiem). Pēc kaujas Rolands esot apglabāts Baijē pilsētiņā Francijā.
Kārlis Lielais iekarotajās zemēs ar likumu uzliek turēt svētu Rolanda piemiņu. Laika gaitā Rolanda piemiņa nezūd, gluži otrādi - 12. gs. tiek sacerēta "Dziesma par Rolandu", bet 14. gs. Ziemeļvācijas pilsētās tika uzcēltas viņa statujas.
Bruņinieka Rolanda statujas parasti novietoja pilsētu tirgus laukumos un Rātslaukumos. Statujas uzstādīšana simbolizēja pilsētas tiesas spriešanas privilēģiju, neatkarību un brīvību, kā arī tirgus drošību. Kā liecina vēstures avoti, Rīgā Rolanda koka statuja bijusi jau pirms 1413. gada. Pirmās Rolanda statujas bijušas galvenokārt koka un krāsainas.
Pašlaik Rātslaukumā uzstādītās Rolanda statujas rašanās saistīta ar notikumiem 19. gs. beigās. 1894. gadā uzliesmojot holēras epidēmijai, Rīgā saasinājās jautājums par iedzīvotāju apgādi ar svaigu dzeramo ūdeni. Tādēļ laikā no 1895. līdz 1897. gadam pilsētas pārvalde ierīkoja vairākas jaunas artēziskās akas, t. sk. – Rātslaukumā. Atjaunojot seno viduslaiku tradīciju, virs tās nolēma uzstādīt Rolanda statuju, kuras izgatavošanai rīdzinieki saziedoja 2800 Krievijas rubļus.
1896. gada 11. decembrī Rātslaukumā atklāja pēc Baltijas vācu arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimaņa meta tēlnieka Augusta Folca veidoto Rolandu. Pats piemineklis bija veidots no Silēzijas smilšakmens. Postamenta veidošanai izmantoja pelēku, bet pamatnes stūros ievietoto četru kolonnu kalšanai – tumšu Somijas granītu. Statuja bija veidota tradicionāli – labajā rokā Rolands turēja paceltu zobenu, bet kreiso atbalstīja uz vairoga ar Rīgas ģerboni. Tajā laikā Rolanda zobena smaile bija Rīgas ģeometriskais centrs (šodien tas ir Pēterbaznīcas tornis). Daugavgrīvas bāka no Rolanda atradās 13,25 km.
Rīgā, tāpat kā visās Hanzas savienības pilsētās, ģeometriskais centrs bija Rolanda figūras zobena smaile, no kuras tika mērīti attālumi līdz citām pilsētām un apdzīvotajām vietām.
Statujas augstums kopā ar postamentu, kurā bija ierīkota aka, bija 6,3 m.
Izmantotie avoti:
https://de.wikipedia.org/wiki/Liste_der_Rolandstatuen
http://www.rigamuz.lv/km/index.php?l=lv&m=aktualitates&s=paskaties&p=aktualitates_paskaties_nr_144&no_flash=0&prev_main=aktualitates
