Papagaiļi ir vieni no skaistākajiem un arī gudrākajiem putniem. Tāpēc daudzi no mums labprāt šos putnus iegādājas, lai turētu mājās. Kādreiz varēja iegādāties savvaļā noķertus putnus, taču pēdējā laikā tirdzniecībā nonāk speciāli pārdošanai nebrīvē audzēti putni, kas pieraduši pie cilvēka klātbūtnes. Arī papagaiļu cenas svārstās no 10 Ls līdz pat vairākiem tūkstošiem latu par putnu.
Papagaiļi ātri iemācās izrunāt dažādas frāzes, izpildīt dažādus trikus. Šā iemesla dēļ tie iekarojuši daudzu cilvēku sirdis.
Cilvēka aizraušanās ar papagaiļiem ir negatīvi ietekmējusi to dzīvošanu brīvībā, no zināmajām 350 papagaiļu sugām, 95 ir ļoti retas un apdraudētas. Tāpēc daudzu papagaiļu sugas aizsargā likums.
Papagaiļu pāri parasti paliek kopā uz mūžu. Ja kāds no partneriem aiziet bojā, otrs putns var nomirt no skumjām.
Viļņpapagailis
Viļņpapagailis dzīvo Austrālijā vidienes tuksnesīgajās zonās un retos skrajmežos. Šis papagailis ir zvirbuļa lielumā, viņa apspalvojums ir zaļimelni svītrots, it kā viļņains, tāpēc putns saplūst ar apkārtni, kad dienas karstākajās stundās atpūšas koku lapotnē. Rītausmā viļņpapagaiļi pulcējas milzīgos baros pie ūdenstilpēm (sausuma periodā pie retajiem neizžuvušajiem ūdens avotiem salido pat simtiem tūkstošu šo putnu) un tad dodas meklēt zālaugu sēklas Austrālijas vidienes plašajos pustuksnešos.
Uzturs
Kā jau daudzi mājās turamie papagaiļi arī šie ir graudēdāji, kas pārtiek no dažādiem graudiem un sēkliņām. Šos papagaiļus barot ir diezgan vienkārši, jo arī daba tie neizvēlas neko sarežģītu un izsmalcinātu.
Mazuļi
Mātīte koka dobumā iedēj četras līdz astoņas olas un perē tās 18-20 dienas. Tēviņš šai laikā rūpīgi baro mātīti, atrijot viņai knābī barību. Mazuļi pavada ligzdā četrus piecus mēnešus.
Nektārpapagailis
Nektārpapagailis ir viens no skaistākajiem putniem pasaulē. Raibais nektārpapagailis ir 19-28 cm garš. Viņa apspalvojums ir īpaši košs: galva un pavēdere ir zilas knābis acu varavīksnene un krūtis-sarkanas mugura-zaļa.
Uzturs
Raibā nektārpapagaiļa mēle pēc formas līdzinās otiņai. Tā ir piemērota lai barotos ar ziedu (galvenokārt eikaliptu) nektāru un ziedputekšņiem. Šo papagaiļu barošanās paradumi dara viņus noderīgus augu valstij jo uzņemdami barību viņi apputeksnē augus un veicina to vairošanos. Raibais nektārpapagailis ēd ne tikai nektāru un ziedputekšņus, bet arī pumpurus, augļus un sēklas, kā arī kukaiņus kas dzīvo ziedos. Sausajā gada laikā šie papagaiļi reizumis iebrūk augļu dārzos tā izraisot lauksaimnieku dusmas.
Mazuļi
Raibais nektārpapagailis ligzdo koku dobumos kur mātīte iedēj divas četras olas, ko perē 25 dienas, bet tēviņš viņu apciemo tikai rītausmā un ap saulrietu.
Aras
Šie tropu putni ar spēcīgo knābi skaitās vislielākie papagaiļu dzimtas pārstāvji. Putna garumu lielākoties aizņem aste. Aras apdzīvo lielākoties Centrālameriku, Dienvidameriku.
Ir izzinātas apmēram 16 šķirņu aras. Kā mazāko no aras veidiem varētu minēt Sarkanplecu aru (ara nobilis) tās garums 30 cm, kā lielāko Hiacinšu aru (andorhynchus hyacinthinus) kuras garums sasniedz 105 cm. Aras dzīves ilgums ir apmēram 80 gadu.
Mazuļi
Vairošanās laikā mātīte izdēj 2 – 3 olas. Inkubācija ilgst 21 – 25 dienas. Putnēni izlido ap 7 nedēļu (mazajām arām), 13 nedēļu (lielajām arām).
Dzeltencekula kakadu
Dzeltencekula kakadu ir raksturīgākais Austrālijas putns. Viņš ir kraukļa lielumā, apspalvojums ir balts, bet pakausī viņam ir dzeltenu spalvu cekuls, kas kontrastē ar melno knābi un melnajām acīm. Šis putns mājo visā Austrālijā, izņemot vidienes tuksnešainās zonas. Dzeltencekula kakadu dzīvo mežos. Šie papagaiļi pulcējas baros pie ūdenstilpēm un bieži apmeklē pilsētu parkus. Tas ir ļoti mīlīgs un gudrs putns, kas viegli piemērojas dzīvei nebrīvē. Tā kā šim papagailim ir īpatnēja mēles forma, viņam piemīt spējas atdarināt dažādu trokšņus, un viņš atveido bezgalīgi daudz visādu skaņu, arī cilvēka balsi.
Uzturs
Dzeltencekula kakadu ar kājām kašņā eikaliptu mežu zemsegu, meklējot maigus dzinumus, lapas, zālaugus, sēklas un augļus. Reizēm dzeltencekula kakadu lielos baros pulcējas sējumos, nodarot zaudējumus zemniekiem. Šie putni ēd arī kukaiņus un to kūniņas. Gaļīgā mēle ir pārsteidzoši kustīga, un ar tās palīdzību papagailis izloba sēklu mīkstumu.
Cena ap 1499,00Ls
Sārtais kakadu
Šim putnam ir pelēka mugura, balts cekuls un sārtas krūtis. Papagaiļi pulcējas lielos, košos baros, kas viļņodamies lido pa visu Austrāliju un bieži ielaižas arī pilsētu parkos.
Uzturs
Sārtā kakadu knābja iekšpuse ir rievota, rieviņas palīdz noturēt sēklu, līdz tā tiek pāršķelta. Ja sēkla ir pārāk liela, papagailis to tur vienā kājā un, balansēdams uz otras, paceļ sēklu līdz knābim. Tad ar precīziem knābja cirtieniem pāršķeļ sēklu un apēd kodolu.
Mazuļi
Pēc riesta perioda papagaiļu pāris veido ligzdu eikalipta dobumā. Pēc aptuveni mēnesi ilgas perēšanas izšķiļas mazuļi, kuri ir akli un kaili. Par putnēniem rūpējas abi vecāki, viņi mazuļiem knābī atrij pus sagremotu barību. Vecāki ir visai trokšņaini un nemitīgi „sarunājas”, taču ligzdas tuvumā viņi izturas pavisam klusu, lai nepiesaistītu plēsēju uzmanību.
Palmu kakadu
Tas ir lielākais no Austrālijā sastopamajiem kakadu. Apspalvojums viņam ir melns, bet vaigus rotā liels, sarkans plankums. Palmu kakadu uz galvas ir liels cekuls, ar kuru tēviņi dižojas, sēdēdami augstu koku zaros.
Uzturs
Spēcīgajam knābim ir asas malas, un ar to putns spēj atvērt cietos palmu riekstus – savu galveno barību. Kad riekstā izknābts caurums, kakadu ar knābja smaili sasmalcina kodolu un ar mēles galu izvelk kodola gabaliņus ārā no čaumalas. Palmu kakadu ir lieliski lidoņi un dzīvo Austrālijas ziemeļu mežos.
Mazuļi
Palmu kakadu būvē ligzdu dziļos koku dobumos, ko piepilda ar gariem ,smalkiem zariem, tā izveidojot ligzdas apakšdaļā labu drenāžu. Tad papagailis izklāj dobumu ar zaļām lapām un aromātiskiem augiem, lai ligzdā būtu noturīgs mitrums un, lai atbaidītu parazītus. Mātīte izdēj tikai vienu 55 cm garu olu. Pēc astoņām līdz četrpadsmit dienām mazuļa barošanā iesaistās arī tēvs. Mazulis ir gatavs pamest ligzdu pēc 4 mēnešiem, bet vecāki viņu baro vēl 4 - 5 mēnešus, liekot viņam knābī barību. Pēc izšķilšanās mazulis pārtiek no pastveida vielas, kurā ir ļoti daudz proteīnu.
Kakapo
Kakapo jeb pūčpapagailis ir ļoti smags, reti sastopams papagailis. Tas ir vienīgais papagailis, kas nespēj lidot. Putna apspalvojums ir zaļganbrūns ar melnām un pelēkām svītrām, kas viņu padara grūti saskatāmu. Kakapo mājo Jaunzēlandes mežos.
Kakapo ir naktsputns. Dienā viņš guļ, paslēpies kādā dabiskā iedobumā pie koku saknēm vai spraugā starp akmeņiem. Vakarā kakapo klīst pa mežu meklējot barību. Vāji attīstīto krūšu muskuļu pēc viņš spēj pievārēt tikai īsus attālumus.
Uzturs
Kakapo pārtiek no zāles un lapām. Papagailis ar knābi sasmalcina barību un izsūc no tās sulu, pēc tam cietās šķiedras izgrūž no knābja. Reizēm kakapo noķer arī mazas ķirzakas un kukaiņus. Kopš Jaunzēlandē ir ievesti placentāļi (lapsas un sermuļi), kakapo populācija ir samazinājusies, tai draud iznīcība.
Mazuļi
Ligzdā, kas apslēpta starp augiem, mātīte iedēj divas līdz četras olas. Par olu perēšanu un mazuļiem rūpējas tikai mātīte, tēviņš viņai nepalīdz.
Kea
Kea jeb zaļganais nestorpapagailis ir liels papagailis, kas dzīvo tikai Jaunzēlandes Dienvidsalas neskartajos mežos, kalnainos apvidos. Keas apspalvojums ir olīvzaļš, un knābja augšdaļa ir stipri garāka par apakšdaļu. Kea ir veikls lidotājs un strauji pārvietojas no vienas kalnu ielejas uz citu. Īpaši aukstās ziemās keas migrē tuvāk jūras piekrastei.
Uzturs
Kea pārtiek no augļiem, ziediem, lapām,augu jaunajiem dzimumiem un nektāra, ko izsūc ar savu garo mēli, uz kuras ir otveida sariņi. Atšķirībā no citiem papagaiļiem šis putns pārtiek arī no gaļas, proti, no kritušiem dzīvniekiem.
Mazuļi
Ligzda tiek iekārtota klinšu iedobē, mātīte tur iedēj divas trīs olas un perē 22 – 29 dienas, bet tēviņš šajā laikā viņu baro. 14 nedēļas pēc izšķilšanās keas jaunuļi spēj lidot un kļūst pastāvīgi.
