Eiropa sadevās rokās un apvienojās, nojaucot robežas starp valstīm. Vēl pirms ne tik ilga laika neviens nešaubījās par šīs idejas lietderīgumu un ceļošanu, kur nav jāpietur uz valstu robežas pasu kontrolei. Taču paši robežkontroles punkti palika kā nevienam nevajadzīgas un aizmirstas ēkas.
Pirmie robežkontroles punkti, kas palika nevajadzīgi, bija uz Beļģijas, Vācijas, Portugāles, Spānijas, Luksemburgas un Nīderlandes robežām. Tās bija pirmās valstis, kas veidoja Šengenas zonu un atteicās no robežkontroles 1995.g.
Šis ir Jozefa Šulca projekts, fotografēts laikā no 2004.g līdz 2008.g., ar neseno migrantu krīzi ir atguvis aktualitāti. Vai brīva robežšķēršona pieder pagātnei? Savā laikā, kā stāsta fotogrāfs, kurš ir uzaudzis Polijā, robežšķēršona esot bijusi diezgan bīstama - atgriežoties no ciemošanās Vācijā pie saviem radiem, viņi esot slēpuši mašīnā avīzes un politiskos žurnālus.
Vai patiešām robežkontrole atgriezīsies? Robežas nav tikai līnijas, kas sadala teritorijas, bet tās ir arī mūsu galvās, jo bieži vien tā ir bijusi kā šķirtne starp dažādām politiskajām, legālajām, fiskālajām un monetārajām sistēmām. Ir viegli atteikties no fiziskajām robežām, taču mentālās robežas paliek vēl ilgi.
Interesanti.
