Sākšu ar to, ka senāk jau esmu manījis šeit spokos pāris rakstus jeb, pareizāk būtu teikt, bilžu galerijas par šo pamesto baznīcu, bet domāju, ka atjaunināta un svaiga informācija nevienam nenāks par ļaunu. Un kā vienmēr, raksta beigās, protams, ir arī mans video.
Šis stāsts ir par Galgauskas muižas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcu. Tā ir uzcelta 1860. gadā. Bet laiks, kad tā tikusi pamesta ir strīdīgs, jo dažos informācijas avotos ir minēti 1960tie gadi, bet citos 1980tie. Tādēļ īsti nav saprotams, kad tad tas ir noticis. Bet skaidrs ir viens - šobrīd tā ir ļoti pamesta vieta, kas lēnām un neapturami sabrūk.
Pamestā Galgauskas baznīca5
Kādā rakstā teikts, ka padomju laikā šajā baznīcā sadedzināts ikonostass ar visām ikonām, pazuda svečturis ar 320 svecēm, bet 7 zvani tika sagriezti un aizvesti pārkausēšanai. Vienīgi mazākais no zvaniem saglabājies un atrodas Galgauskas kapu kapličā.
Pirms dažiem gadiem, teritorija ap baznīcu ir izzāģēta un mazliet sakopta, un uz doto brīdi vairs nav ieaugusi kokos, kā arī ir labi saskatāmi akmens stabi no kādreizējās sētas. Mežmalā aiz baznīcas atrodas baronu Mengdenu dzimtas kapi, kuros apglabāti divi baroni un divas baroneses. Abi baroni miruši 47 un 61 gada vecumā, bet abas baroneses mirušas vien 18 gadu vecumā. Šie kapi pirms, apmēram, 10 gadiem tika izlaupīti, kā arī izlauzta grīda zem altāra, no kurienes viss vērtīgais izlaupīts. Diez, cik divlitru alus pudelēs bija mērāms dārgumu meklētāju guvums?
Bildē redzama priekštelpa starp ieejas durvīm un zāli. Pa labi atrodas koka trepes uz zvanu torni, pa kurām kāpt vairs nav visai droši, jo no pastāvīgā mitruma tur viss ir sapuvis. Diemžēl, fotogrāfijas no trepju telpas nav, jo tur bija pārāk tumšs, lai es ar līdzpaņemto aparatūru dabūtu lietojamas bildes. No oriģinālā interjera te pāri nav palicis, tikpatkā, nekas, izņemot pāris nolupušus krāsas pleķus un koka detaļas.
Skats uz ieejas durvīm no zāles. Šeit arī redzamas pēdējās saskatāmās interjera detaļas - divas gandrīz pilnībā izārdītas podiņu krāsnis un nolupis sienas krāsojums, ar tikko saksatāma enģelīša zīmējumu, apmēram, metru virs durvīm. Jāsaka, ka šajā vietā ir īpatnējs un man saistošs šarms, kas te ir radies tikai pateicoties tam, ka šī baznīca ir pamesta. Varbūt šai vietai bija jākļūst pamestai, lai uz baznīcām sāktu staigāt arī tādi jēzuliņu noliedzēji un pagāni, kā es. Bet runājot par staigāšanu, ir divi ceļi, kā nokļūt līdz baznīcai. Viens ceļš pieved pie pašas baznīcas, kuru var izbraukt ar automašīnu, bet otrs ir jāšķērso kājām, pār Tirzas upi, vietā, kur kādreiz atradies muižas tilts no akmeņiem un cementa, kas sabrucis 1980tajos gados. Tagad tur ir uzsliets mazs, nepārliecinošs un nestabils trošu un dēļu tilts. Līdz šim es biju pārliecināts, ka tādus tiltiņus var redzēt vienīgi, kaut kur virs Kambodžas džungļu upēm. Nerakstīšu tiešu šīs baznīcas atrašanās vietu, jo visiem ir pieejams google meklētājs. Ja es varēju atrast ceļu, tad jūs arī varēsiet.
Kā jau iepriekš rakstīju, šādas baznīcas man patīk. Šis nolupušais griestu apmetums ar krāsas pleķiem, un pajukušās sarkano ķieģeļu sienas tik labi kontrastē. Man paveicās ar apgaismojumu, jo kad tur iegāju, lietainais laiks pēkšņi kļuva saulaināks par saulainu. Un šeit vēl viena no atlikušajām oriģinālajām detaļām - koka margas altāra abās pusēs. Savukārt, pats altārs ir kāda pašdarbnieka, pavisam neoriģināls darinājums, uz kura stāv dažas izdegušas sveces un pāris lapas ar tekstiem kirilicā. Acīmredzami, cilvēki šeit joprojām nāk piekopt savas baznīcu padarīšanas.
Šeit arī viens, visspilgtāk saglabājies, griestu zīmējums virs altāra vietas. Interesanti, ka vislabāk šajā telpā saglabājies zīmējums, kurš, šķietami, skatās taisni virsū tā vērotājam. Tāda neliela mistika.
Interesanta nianse ir arī niedres, kuras ir izmantotas apmetuma stiprināšanai. Daudzviet uz griestiem var redzēt caurumus apmetumā, zem kura ir niedru klājums, un, savukārt, zem tā ir dēļu griesti. Runājot vēl par gleznojumiem, zāles griestu vidū, kur jākarājas lustrai, uz zilās krāsas ir saskatāmas, uzgleznotas melnas, starainas zvaigznes. Šo niansi es pamanīju tikai pēc savu safilmēto video apskatīšanas.
Bildē skats no altāra puses ar ķieģeļu drupām uz grīdas. Turpat arī ir dārgumu meklētāju, grīdā izlaustais caurums. Neraugoties uz to, ka viss šeit ir izdemolēts, šī vieta atstāj diezgan episku iespaidu. Ir vērts šeit pabūt. Tikai esiet cilvēcīgi un atstājiet aiz sevis visu, kā bija pirms jūsu ierašānās. Paldies par uzmanību!
Ja tev patika kaut kas no šajā rakstā redzētā, tad neaizmirsti nospiest īkšķi uz augšu!