Kafija
„...Mums bija kaimiņš, nodzēries krievs. Visu laiku no mums malku pa bišķim zaga. Tad nu vienreiz mums tas piegriezās un mēs vienai pagalei vidū iestrādājām mežā atrastu ložmetēja patronu (mežā tonnām varēja salasīt), ielikām starp pārējām un gaidījām. Pēc pāris dienām sagaidījām ar, bāziens bija pamatīgs, krāsni vajadzēja pārmūrēt un krievam bikses vajadzēja mest ārā.”
„...Kolhozam bija ābeļdārzs, nacionalizēts no kāda uz Sibīriju izsūtīta Latvijas laika zemnieka. Mums, puikām, šausmīgi garšoja āboli, bet ābeļdārzam bija sargs. Sargs pats par sevi bija nekaitīgs, bet viņa suns bija bīstamāks par apbruņotu mērkaķi. Viņš nekad nerēja, bet piezagās, ieķērās biksēs un nelaida vaļā, kamēr nebija izplēsis robu. Tad viņš izplēsto gabalu lepni nesa sargam, kurš nākošajā rītā gāja pa kolhozu, meklēdams bikses, no kurām šis gabals izplēsts. No soda izbēgt nebija iespējams.”