Attēlā augšā pa kreisi - Ukraiņu Sacelšanās armijas UPA komandieris Romans Šuhevičs;
apakšā labajā pusē - UPA augstākais apbalvojums - Kaujas nopelnu krusts.
Okupētajā Ukrainas teritorijā pastāvēja divi administratīvi veidojumi - Ukrainas Reihskomisariāts un Galīcijas distrikts, kas apvienoja Rietumukrainas zemes un iekļāvās Ģenerālgubernatūras (daļas okupēto Polijas zemju) sastāvā. Atšķirībā no Reihskomisariāta, Galīcijas distriktā atklāti darbojās daudzas ukraiņu nacionālistu organizācijas, iznāca ukraiņu preses izdevumi. Kara gados liels skaits ukraiņu dienēja dažādos vācu militārajos formējumos. Vēl pirms kara no OUN biedriem tika saformēti divi bataljoni - „Nachtigall” un „Roland“, pazīstami arī kā Stepana Banderas Ukraiņu leģions. Kara sākumā tika izveidota Ukraiņu tautas milicija, desmitiem tūkstošu ukraiņu iestājās vācu palīgpolicijas (Schutzmannschaft) rindās. Tomēr vispazīstamākais ukraiņu militārais formējums ir 1943.gadā dibinātā Waffen SS brīvprātīgo 14. grenadieru divīzija „Galizien“.
Waffen SS ukraiņu divīzijas “Galizien” plakāti un vācu militārā dienesta ukraiņu vienību uzšuve.
No 1920.gada neatkarīgās Ukrainas valdības pārstāvji savu darbu turpināja emigrācijā. Sākumā trimdas valdība atradās Polijā, bet atsevišķi tās locekļi arī citās Rietumeiropas zemēs. 1926.gada 25.maijā atentātā Parīzē tika nogalināts pēdējais Ukrainas TR vadītājs Simons Petļura. 2.Pasaules kara priekšvakarā trimdas valdība pārcēlās uz Franciju. Pēc kara trimdā tika izveidota Ukrainas Nacionālā Rada. Tās pēdējais prezidents Mikola Plavjuks 1992.gadā pasniedza atjaunotās Ukrainas pirmajam prezidentam Leonīdam Kravčukam oficiālu vēstuli, kurā atzina jauno Ukrainu par Ukrainas Tautas Republikas tiesisko mantinieci.
