Katras valsts sabrukums ir kaut kas briesmīgs, jo tas sagrauj arī daudzu cilvēku dzīves. Par PSRS pēdējo dienu iezīmi kļuva rindas, jo nekā nebija, un, pat ja uzradās kaut kādas preces, tās tā gluži vienkārši nevarēja nopirkt, jo nācās stāvēt garā rindā. Turklāt izsniedza noteiktu skaitu. Vēl bija arī tādi taloni, bez kuriem neko nevarēja nopirkt, turklāt varēja vien iepirkties pēc pieraksta. Svešiniekiem neko nepārdeva. Bērniem arī nācās stāvēt rindās, jo savādāk deva mazāk. Apgalvot, ka sabrukums notika kaut kādu ārēju spēku ietekmē būtu muļķīgi. Sabruka, jo nevarēja saražot pašas nepieciešamākās preces. Daudzas pievienotās valstis izmantoja iespēju un kļuva neatkarīgas, kas tomēr dažam labam kļuva par gadsimta lielāko ģeopolitisko traģēdiju.
PSRS pēdējo dienu fotogrāfijas29
Rinda pēc pārtikas produktiem, pase tiek rādīta, jo cilvēkiem ar ne vietējo pierakstu nedrīkstēja pārdot.
Rinda pie alkohola veikala. Kāda vīrieša rokās var redzēt divas pudeles. Vairāk nedrīkstēja pārdot vienam cilvēkam.
Letes ir tukšas. Kāpēc gan kaut ko izlikt letēs, ja tas tūlīt tiks izpārdots.
Tipiskā pārdošana caur lodziņu. Tas, starp citu arī bija ļoti raksturīgi.
Vai var iedomāties, kā tas bija? Tu visu dienu nostrādā un pēc tam vēl stāvi rindā 2-3 stundas, lai kaut ko nopirktu.
Nevajag pat šausmu filmas skatīties, likt cilvēkiem pazemoties, lai nopirktu nepieciešamos pārtikas produktus ir ļoti šausmīgi.
Laikam lielākā pārmaiņa ar PSRS sabrukumu bija tā, ka izzuda šīs milzīgās letes un lodziņi, caur kuriem tev izsniedza kaut ko. Preces uzradās plauktos, kur tor var brīvi paņemt.
