Var daudz ko apgalvot, it īpaši, ja ir pagājis pietiekami daudz laika, lai dažādas lietas sāktu aizmirsties, tomēr mani šis fotogrāfijas nepārsteidz, jo tās parāda tam laikam raksturīgo, bet aizliegto ikdienu, jo tai bija paredzēts kļūt par varenās propagandas sastāvdaļu un pierādījumu, ka viss ir labi, lai arī ziņkārīgo skatieni, ieraugot ASV pavisam parastu automašīnu, drīzāk parāda ko citu. Varbūt tāpēc ukraiņu Aleksandra Rančukova fotogrāfiju izstāde, lai arī tika atklāta 1988. gadā, bija atvērta vien vienu dienu, jo to slēdza KGB un partijas orgāni. Gan jau drīzāk tāpēc, ka tajā varēja redzēt to, ko propaganda gribēja atstāt neieraudzītu - nabadzību, pelēcību, ikdienu, kurā cilvēkus neuztrauc partijas saukļi, jo ar tiem neapēdīsi un uz darbu neaizbrauksi. Tikai nesakiet, ka arī citur tā nebija. Tikai citur tādas izstādes neaizliedza un fotogrāfu neizsekoja varas orgāni.
PSRS laiku Kijevas ikdiena kādreiz aizliegtajās fotogrāfijās15
Izcila kombinācija - trepes, kas ved sienā ar uzrakstu "Darbā iekārtošanas pakalpojumi".
Mājdzīvniekus nācās turēt, lai būtu kāds papildus iztikas avots.
Ikdienas mode. Pamēģiniet noteikt, cik šie cilvēki varētu būt veci.
Pagalmi, kas vienkārši ir nolaisti, jo remonti, šķiet, bija paredzēti smaidīgo cilvēku propagandas fotogrāfijām.
Var droši apgalvot, ka NLO nolaišanās nepiesaistītu toreiz tik daudz cilvēku, kā šī, visdrīzāk nomenklatūras darbiniekam piederoša ārzemju automašīna.
Kamēr lūk tādas nepievērsa pilnīgi nekādu uzmanību, vai tiešām ir vērts man mēģināt iegalvot par PSRS dzīves līmeni, ja ir šādas ilustrācijas? Neaizmirsīsim, ka šeit tiek fotografēta Kijeva nevis kaut kāda nomale.
Tiesa bija gan situācijas, kur visi vienmēr rāvās strādāt - to parasti iemūžināja pieminekļos, lai paliktu piemiņai.
Tev patiks šie raksti
