1955. gadā Alūksnē, Bārtā un Vaiņodē sāka izvietot tālās un vidējās darbības kodolraķetes. 1957. gadā sākās raķešu palaišanas iekārtu būve Madonas rajona Mārcienā. Gaiziņkalnā iedalīja 47,2 hektārus zemes raķešu palaišanas laukuma būvei. Te sākās betona pievedceļu būvniecība, jo pirmās kodolraķetes bija ļoti smagas un tās varēja pārvietot tikai pa dzelzceļu vai speciāli būvētiem ceļiem.
Militārajā pilsētiņā virsnieku vajadzībām tika uzbūvētas desmit daudzdzīvokļu mājas ar 399 dzīvokļiem, skola, veikals, virsnieku viesnīca un citas ēkas. Šobrīd teritorija ir pamesta.
Taču, kā jau tas dažreiz notiek, 1961. gadā ASV spiegs O. Peņkovskis informēja savus darba devējus par PSRS vidējās un tālās darbības raķešu palaišanas iekārtu atrašanās un celtniecības vietām — kad jau būvdarbi esot gājuši uz beigām, tad it kā esot pazvanījuši no PSRS vadības, ka tiks atsūtīti militārā delegācija, kas pārbaudīs kā norit slepenie būvdarbi. Kad visas slepenās ēkas, un bunkuri militārajā bāze esot bijuši izrādīti un PSRS militārā delegācija bija pametusi bāzi, tad esot atbraukusi cita delegācija. Kā izrādījās tad tā delegācija, kas esot bijusi atbraukusi pirms tam, tie esot bijuši ASV spiegi, kas bija izlikušies par PSRS militārās delegācijas locekļiem. Tā iemesla dēļ slepenība bija zudusi. Mārcienā raķetes demontēja, un celtniecību Gaiziņkalnā pārtrauca.
Pēc nostāstiem liecina, ka kaut kur vel esot vel pazemes bunkurs, kurš pirms militārās bāzes pamešanas ieejas esot aizbērtas ciet un vel līdz šim brīdim neesot atklāts, kurā vietā īsti viņš atrodas.
