Bērnu gulētiešana grūti iedomājama bez vakara pasaciņas un - agrāk vai vēlāk- bez brāļu Grimmu slavenajām pasakām. Taču mūsidienās retais zina, cik būtiski laika gaitā mainīts, precīzāk- mīkstināts, to saturs. Grimmu pasakas un to senās mutvārdu versijas nekādi nebija domātas bērniem
PASAKAS. Tikai ne bērniem!7
Pelnrušķītes stāstā līst asinis
Tagadējā versijā stāsts beidzas ar to ka pelnrušķīte pazaudē kurpīti un pēc tam to atrod princis, kurš paziņo ka tā meitene kurai derēs kurpīte kļūs par viņa sievu. Beigās visi laimīgi apprecas.
Orģinālajā versijā pamāte mudina savas meitas uz asiņainu rīcību, lai tikai viņas varētu ievilkt kurpīti. Viena nogriež pirkstu otra papēdi. Viltību nodod asiņainās zeķes. Otrajā 1819. gada izdevumā brāļi Grimmi parūpējas, lai ļaunās sievietes par Pelnrušķītes pazemošanu saņemtu jūtamu sodu. Brāļi liek, lai māsām uzbrūk dūjas un izknābj viņām acis par "ļaunumu un melīgumu".
Salātlapiņa liekas gultā ar princi
Orģinālajā izdevumā Salātlapiņai tā iepatīkas jaunais princis, ka viņa lūdz to ciemos katru dienu. Tā abi dzīvo "jautri un vienos priekos", līdz meitene kļūst grūta. Kad burve kādu dienu ierodas tronī, Salātlapiņa nevilšus tai atklāj savu grūtniecību, naivi veicājot: "Bet sakiet, Gothelas kundze, kāpēc manas drānas kļuvušas tik šauras un vairs neder?" Burvei nekas cits neatliek, kā iesaukties:"Ak tu bezdieve, kas man tagad jādzird!"
Ansīti un Grietiņu pamet tēvs un māte
Orģinālajā bersijā bērnus mežā liek pamest viņu bioloģiskā māte. Orģinālā 1812. gada pasaka vēsta daudz niansētāku stāstu par badu ģimenē ar diviem bērniem. Pasakas centrā ir nabadzīgais mežcirtējs, kuru viņa sieva un bērnu māte mērķtiecīgā neatlaidībā pierunā aizvest mazos uz mežu un tur pamest. Sievietei vairs nav , ar ko bērnus barot. Ja mājās paliks viņi visi četri tad visi četri arī drīz arī mirs bada nāvē. Par ļaunu pamāti brāļi viņu pārviedo tikai ceturtajā- 1840.gada - izdevumā.
Varžu princis pārāk pretīgs skūpstam
Orģinālajā versijā varde lūdz lai princese viņu ieceļ baltajos palagos kā pateicību par zelta gabala izglābšanu. Tomēr princesei miklā varde šķiet pretīga(kas ir pilnībā saprotami ), ka viņa met to pret sienu, saukdama: "Varbūt tagad tu liksi mani mierā, riebīgā varde!" Taču četrkājainais radījums nokrīt uz grīdas joprojām dzīvs uzlec uz gultas un pārvēršas par skaistu princi. Viņš netur uz princesi ļaunu prātu par nejauko apiešanos. Gluži pretēju - abi apprecas un dzīvo laimīgi.
Ērķšrozīti iegūst miegā
Orģinālajā versijā neskaitāmi prinči cenšas tikt cauri ērkšķu krūmam, taču tas neizdodas un viņi mirst šausmīgā nāvē.Bet arī tas nav nekas salīdzinot ar kādu citu Grimmu versiju. Sākumā meitene savaino pirkstu ar kādu ērķšķi un aizmieg. Šo daiļavu atrod kāds karalis un izvaro, bet pēc tam nozūd. Meitene kļūst grūta un dzemdē divus dvīņus. Viens no bērniem pirkstu sajauc ar krūtsgalu un izsūc ērkšķi. Meitene pamostas. Kad karaļa sieva uzzina ka viņš viņu krāpis viņa pavēl galma pavāram abus dvīņus , izcept un pasniegt karalim. Karaliene sakrauj lielu sārtu pils pagalmā un tajā vēlas sadedzināt Ērkšķrozīti. Beigās karalis meiteni izglābj abi apprecas un dzīvo laimīgi.
Sniegbaltīte kļūst par mātes upuri
Orģinālajā izdevumā Siengbaltītes bioloģiskā māte grib viņu nogalināt, jo"Sniegbaltīte bija vainojama pie tā, ka māte vairs nebija skaistākā pasaulē" .Māte pavēl kādam medniekam meiteni nogalināt un atnest viņai plaušas un aknas. Vēlāk māte saņem pienācīgu sodu "dejot līdz nāvei". Viņa nokaitētās dzelzs kurpēs un kājas briesmīgi apdega, un nevarēja mitēties līdz bija nodejojusies līdz nāvei.
Ja interesē līdzīgi raksti vari apskatīties manu profilu.