Otrā Pasaules kara varonis- Oskars Šindlers14

 Kad Vācija 1939.gadā iebruka Polijas teritorijā Šindlers to saskatīja kā potenciālo biznesa iespēju, viņš ieguva kādas izputējušas rūpnīcas īpašumtiesības Krakovā. Fabriku pārdēvēja par Deutsche Emaillewaren-Fabrik vai vienkārši DEF. Rūpnīcā strādāja ap 1000 ebreju, tajā skaitā gan bērni, gan sievietes.

Bizness ātri vien uzplauka un Šindlers arvien biežāk tika aicināts uz nacistu SS elites ballītēm. Viņš viegli atrada kopēju valodu ar augstu stāvošiem nacistu virsniekiem un izmantoja sakarus, lai attīstītu biznesu. Sākotnēji lielākā motivācija bija peļņas gūšana, taču vēlāk viņš strādniekus sāka aizstāvēt neņemot vērā nekādas izmaksas. Kā arī nacistu reidos viņš vienmēr savus strādniekus aizstāvēja, daudzi tos dēvēja par Šindlera ebrejiem. Fabrikā pret tiem izturējās civilizēti, tie netika iebiedēti, nogalināti, kā tas notika citās fabrikās, kur izmantoja ebrejus kā darbaspēku. Šindlera ebrejiem bija atļauts pat komunicēt par un ap savu kultūru, dziedāt ebreju dziesmas un lūgties. 

Šindleram gan vairākkārt iznāca saķeršanās ar nacistu likumiem, taču visas reizes viņš ir ticis attaisnots, ietekmīgo draugu un paziņu dēļ. Kad sarkanā armija sāka pietuvoties Augšvicas koncentrācijas nometnei Šindleram atkal izdevās savus ebrejus paglābt no nosmakšanas gāzes kamerās.

Pēckara laikā Šindlers kādu laiku dzīvoja Minhenē, tad devās uz Argentīnu, kur viņa iesāktais bizness atkal izrādījās neveiksmīgs, vēlāk viņš pameta savu sievu un 1958.gadā atgriezās Vācijā, arī dzimtenē Oskars Šindlers mēģināja nopelnīt taču atkal bez panākumiem. 

1974.gada 9.oktobrī 66 gadu vecumā viņš nomira. Viņš vēlējās būt apglabāts Jeruzalemē, jo kā viņš pats apgalvoja, viņa bērni ir tur.. Neviens gan nezina, kādi bija viņa motīvi taču viņš bieži apgalvoja: „Es zināju cilvēkus, kas pie manis strādāja.. Kad tu pazīsti cilvēkus, tev ir jāizturas pret tiem kā pret cilvēku būtnēm ”.