5.Zimbabwe
Zimbabves Republika ) ir vāji attīstīta divkopienu valsts Āfrikas dienvidos bez pieejas pie jūras. Līdz 1980.gadam Zimbabves nosaukums bija Rodēzijas Republika. Rietumos tā robežojas ar Botsvānu, ziemeļos ar Zambiju, austrumos ar Mozambiku, bet dienvidos arDienvidāfriku. Pazīstama pasaulē ar Viktorijas ūdenskritumu un visaugstākoAIDS izplatību (30% iedzīvotāju) pasaulē.Zimbabve pieskaitāma pie visnabadzīgākajām valstīm Āfrikas kontinentā.Rūpniecībā nodarbināti 10% no darbspējīgiem iedzīvotājiem, kas dod 21% IKP. Darbojas tekstilrūpnīcas un tabakas rūpniecība, tiek ražoti akumulatori un pārstrādāti lauksaimniecības produkti. Iegūst derīgos izrakteņus: dzelzi, zeltu, azbestu, akmeņogles, sudrabu, niķeli, platīnu, pie tam ļoti svarīga loma ir zelta ieguvei. 1996. gadā sāka iegūt dimantus.
Lauksaimniecībā nodarbināti 66% darbspējīgo iedzīvotāju, kas dod 16,7% no IKP.(Iekšzemes kopprodukts IKP)
4.Sīrija
Sīrija Oficiālais valsts nosaukums Sīrijas Arābu Republika ir valsts Tuvajos austrumos, dibināta 1946. gada 17. aprīlī.
Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos,Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay)provinci.
Vairāk kā puse no Sīrijas iedzīvotājiem ir arābi sunnīti (ap 60%), lielākās minoritātes ir arābi šiīti - alavīti, ismailīti un t.s. "divpadsmitnieki" (13%),kristieši - pareizticīgie, grieķu katoļi, asīrieši, armēņi, protestanti (10%), kurdi(9%), turkmēņi (3%) un druzi (3%).
3.Irāka
Irākas Republika ir valsts Tuvajos Austrumos, Mezopotāmijas līdzenumā starp Tigras un Eifratas upēm. Tā dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu. Tās galvaspilsēta, Bagdāde, atrodas pašā valsts centrā un ir valsts lielākā pilsēta. Lielākās etniskās grupas Irākā ir arābi un kurdi. Irāku apdzīvo arī citas etniskās grupas, piemēram, turkmēņi, asīrieši, armēņi, mandīņi, šabaki, čerkesi un kawliya. Aptuveni 95% no 36 miljoniem iedzīvotāju ir šiītu vai sunnītu musulmaņi.
Irākai ir šaura 58 km gara krasta līnija, kas stiepjas gar Persijas līča ziemeļu teritoriju un aptver Tigras-Eifratas upju sistēmu, Zāgrosa kalnu grēdas ziemeļrietumu daļu, un Sīrijas tuksneša austrumu daļu. Divas lielākās upes, Tigra un Eifrata, plūst uz dienvidiem caur Irākas centru, un ietek Shatt al-Arab upē netālu no Persijas līča. Šīs upes apgādā Irāku ar lielu daudzumu auglīgo zemju.
Tiek uzskatīts, ka reģionā starp Tigras un Eifratas upēm, kas bieži saukts par Mezopotāmiju, ir pastāvējušas pasaules senākās civilizācijas un tika izgudrota rakstīšana. Irāku ir apdzīvojušas vairākas civilizācijas kopš 6. gadsimta. Dažādos vēstures periodos, Irāka bija Šumeru, Akādas, Asīrijas un Babilonijas impēriju centrs. Tā arī ir bijusi Mīdijas, Atūras, Seleikīdu,Partas,Sasanīdu, Romas, Rašidunas, Umajādu, Abasīdu, mongoļu, Sefevīdu,ašarītu un osmaņu impēriju sastāvā, un tā ir bijusi britu kontrolē kā Tautu Savienības mandāts.
2.Afganistāna
ir valstsCentrālāzijas dienvidos. Rietumos tā robežojas ar Irānu, dienvidos un austrumos ar Pakistānu, ziemeļos ar Turkmenistānu, Uzbekistānu unTadžikistānu, bet austrumos ar Ķīnu. Tās galvaspilsēta ir Kabula.
Afganistānā mīt ap 29,1 miljons cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana pēdējo reizi notika 1979. gadā. Aptuveni 40% no iedzīvotājiem ir puštuni (afgāņi). Citas lielākās etniskās grupas ir tadžiki,hazareji un uzbeki. Oficiālā valsts reliģija ir islāms.
1.Korejas Tautas Demokrātiskā Republika
, neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38. paralēles. Ziemeļaustrumos robežojas ar Krievijas Federāciju, ziemeļos paAmnokganas upi — ar Ķīnas Tautas Republiku, bet dienvidos — ar Korejas Republiku (abas valsts atdala aptuveni 4 km plata Korejas Demilitarizētā zona). Iedzīvotāji lielāko tiesu korejieši, kā arī ķīnieši (aptuveni 50 000) un japāņi (aptuveni 1800).
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika ir totalitāra diktatūra ar izteiktu vadoņa personības kultu. Pēc valsts dibinātāja un vadītāja Kima Irsena nāves, kurš 1994. gadā tika pasludināts par "mūžīgo prezidentu", valsts faktiskais vadītājs līdz 2011. gada beigām bija viņa dēls un mantinieks — Kims Čenirs, kas ieņēma Ziemeļkorejas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja amatu. Pašreizējais valsts vadītājs ir viņa jaunākais dēls Kims Čonins.
Nosacīti valstī ir daudzpartiju sistēma, kuru veido 3 lielās partijas — Ziemeļkorejas Strādnieku partija (kuras "vadošā loma" fiksēta Konstitūcijā), Ziemeļkorejas Sociāldemokrātu partija un Debesu ceļa jauno draugu partija, — kuras kopā veido t. s. Tēvzemes Apvienošanas Demokrātisko Fronti. Parlaments — Augstākā tautas sapulce, — ir 678 deputāti, ievēlēti visas tautas balsošanā uz 5 gadiem. Par deputātu kandidātiem var balotēties tikai Tēvzemes Apvienošanas Demokrātiskās Frontes biedri.
Valsti pārvalda ministru kabinets, kā locekļus (izņemot tautas armijas ministru) ievēl Augstākā tautas sapulce.
