Tas ir vecs, slavens stāsts.Kādā 1666. gada dienā Izaks Ņūtons sēdēja dārzā, kad piepeši viņam uz galvas uzkrita ābols. Piepeši zinātnieks izprata, kas izraisījis ābola krišanu. Viņš bija atklājis gravitāciju. Patiesībā tas nebūt nenotika šādi...
Ņūtons un ābols1
20
0
Izaks Njūtons Kembridžas Universitātē bija studējis matemātiku, fiziku un astronomiju. 1665. gadā universitāti nācās slēgt, jo plosījās nāvējoša mēra epidēmija. Ņūtons pārbrauca mājās Linkolnšīrā un nodevās zinātnisku problēmu risināšanai.
Vēlāk Ņūtons rakstīja , ka viņš dārzā bija vērojis ābola krišanu un šis process viņā raisījis domas par gravitāciju. Protams, viņš nebija pirmais, kas vēroja gravitācijas vai pievilkšanas spēku. Ikviens no mums zina, ka priekšmeti krīt lejup uz Zemi. Taču Ņūtons vēlējās uzzināt, kā darbojas pievilkšanas spēks un ci tālu no Zemes tas darbojas. Vai pievilkšanas spēks var sasniegt Mēnesi un vai spēj iedarboties vēl tālāk?
Reklāma
Ņūtons bija pazīstams ar savu nesavaldīgo, nepieklājīgo un pat rupjo uzvedību. Viņš allaž bija aizņemts, iegrimis domās par dabu, ignorēja apkārtējos cilvēkus un centās pēc iespējas ātrāk nokļūt pie sava rakstāmgalda. Viņš bieži iesaistījās strīdos ar kolēģiem, arī ar Robertu Huku.
Ņūtons studēja daudzas zinātnes- fiziku, matemātiku, optiku un astronomiju. Īpaši viņu ieinteresēja Kopernika un Galileja darbi.Ņūtons prata izmantot savu brīnišķīgo prātu dažādu problēmu pētīšanai un rast neparastus risinājumus.
Ņūtona darbs bija ļoti nozīmīgs, jo neviens cits pirms viņa īsti neizprata ne gravitāciju, ne spēku iedarbību uz ķermeņiem. 20. gadsimtā Einšteins un citi zinātnieki atklāja, ka Ņūtona teorija nav lietojama visos gadījumos. Zinātnieki un inženieri arī mūsdienās izmanto Ņūtona kustību likumus, lai varētu paredzēt ķermeņu kustību.
Reklāma
Ja iestumj rotaļu auto, tas kustas saskaņā Ņūtona kustību likumiem.
Raķešu konstruktori pielieto Ņūtona likumus, lai noteiktu raķetes kustības trajektoriju kosmesā.