Kas patiesībā bija Mona Liza? Kā glezna nonāca līdz Luvrai? Vai Mona Liza bijusi reāla būtne? To visu tu uzzināsi šeit.
Noslēpumos tītā - Mona Liza13
662
1
Mona Liza ir vīrietis. Vai varbūt princese. Vai varbūt arī staigule, transvestīts vai renesanses laikmeta ģēnija Leonardo da Vinči māte. Pasaulslavenā glezna, kas mūsdienās ir viens no Luvras mākslas muzeja iecienītākajiem apskates objektiem, iespējams, ir pašportrets, bet varbūt tā nemaz neattēlo nevienu reālu personu un ir tik vien kā mākslinieka fantāzijas auglis. Jau vairāk nekā 400 gadu zinātnieki, mākslas vēsturnieki un dažnedažādi interesanti dedzīgi un pat nikni diskutē par to, kurš pozējis visslavenākajai gleznai pasaulē. Šajā sakarā izvirzītas daudzas, arī izdomas bagātas versijas, un iemesls debatēm ir tas, ka vēsturiskajos avotos nav atrodama skaidra atbilde. 16. gadsimta itāliešu gleznotājs un rakstnieks Džordžo Vazāri kādā Leonardo da Vinči biogrāfijā vēstīja, ka šo portretu pasūtījis ļoti bagāts Florences zīda tirgotājs Frančesko del Džokondo. "Viņš uzņēmās gleznot tā jauno sievu Lizu Džerardīni", Vazāri rakstīja. Kaut gan autors visnotaļ neskaidri apraksta gan pašu gleznu, gan noslēpumaini smaidošo modeli, mūsdienās lielākā daļa māslas ekspertu piekrīt viņam, ka šī sieviete bijusi Madonna Liza jeb, kā viņu sauca saīsinātā versijā Mona Liza.
Itāliešu zinātnieki pirms kāda laika, rakņādamies pa vēstures arhīviem, uzgāja Liza Džerardīni miršanas apliecību un tādējādi nāca uz pēdām iespējamai Monas Lizas atdusas vietai. Par Džerardīni dzīvi nav daudz dokumentāru liecību, tomēr ir noskaidrots, ka sieviete dzimusi 1495. gadā. Būdama tikai 16 gadus veca, viņa apprecējusies ar 20 gadu vecāku atraitni, ļoti turīgu zīda tirgotāju Frančesko del Džokondo, un ģimenē piedzimuši pieci vai seši bērni. Kad vīrs nomiris, nu jau slimību novārdzinātā Mona Liza pārvākusies uz dzīvi franciskāņu ordeņa Sv. Ursulas sieviešu klosterī Florencē. Tur sieviete aprūpēta un apkopta līdz pat viņas nāvei 63 gadu vecumā 1542.gada 15. jūlijā. Pēc tam Mona Liza apbedīta klostera pazemes kapenēs. Klosteris pārtrauca savu darbību 19. gadsimta sākumā, un vēlāk tā telpās atradās tabakas fabrika, karagūstekņu nometne, kā arī universitāte. Taču 20. gadsimta vidū trīsstāvu ēka palika tukša un bija nolemta sabrukšanai.
Reklāma
Pēc mākslas vēsturnieku domām, zīda tirgotājs Frančesko del Džokondo16. gadsimta pirmajos gados pasūtīja sievas portretu izcilajam Florences māksliniekam Leonardo da Vinči. Visticamāk, iemesls bija ģimenes jauniegādātā savrupmāja pēc dēla piedzimšanas. Tā kā tolaik portretus uzskatīja par sava veida skatlogu, kurā izstādīt ģimenes bagātības, šāds pasūtījums bija gluži parasta lieta.
Neviens nezina, kad mākslinieks ķērās pie šīs gleznas, bet, domājams, tas notika 1503. gadā, savukārt 1506. gadā mākslinieks tai uzlika pēdējos otas triepienus.Neskaidru iemeslu dēļ glezna tā arī nenonāca pie pasūtītāja. Varbūt Leonardo da Vinči nebija apmierināts ar rezultātu un vēlējās mākslas darbu pilnveidot, vai arī, gluži otrādi,bija tik sajūsmināts, ka saglabāja to kā sava veida vizītkarti, ko varēja izrādīt citiem savā darbnīcā.
Izcilais renesanses mākslinieks ņēma līdzi gleznu savos ceļojumos no Florences uz Milānu un tālāk uz Romu. Kad 1517. gadā da Vinči pieņēma Francijas karaļa Fransuā I aicinājumu apmesties uz dzīvi šajā valstī, "Mona Liza", protams, sekoja viņam. Pēc viņa nāves 1519. gadā šo mākslas darbu mantoja viņa palīgs un māceklis Salai, taču glezna vēl pāris reižu mainīja īpašniekus, līdz 16. gadsimta 30. gados to nopirka Fransuā I, kurš lika to piekārt Fontenblo pilī Parīzes tuvumā. Savukārt ap 1800. gadu Francijas imperators Napoleons Bonaparts pārvietoja da Vinči gleznu uz savu guļamistabu Tilerī pilī, kas atradās kaimiņos Luvrai. 1804. gadā gleznas ilgajiem ceļojumiem pienāca gals, jo "Monu Lizu" izstādīja tās tagadējā mītnē - Luvras muzejā.
Mūsdienās "Monu Lizu" uzskata par nozīmīgu darbu portreta žanrā, un tas iedvesmoja arī citus izcilus gleznotājus, tostarp Rafaēlu un Pikaso. Slavai līdzi nākusi arī šķietami nebeidzama pētnieku interese par gleznu ar numuru - 779, un mūsdienās jaunās teorijas parādās ne vairs pēc gadiem, bet pat mēnešiem. Zinātnieki ir daudz pētījuši Monas Lizas sejas izteiksmi un turpina to darīt joprojām. Daži pat mēģinājuši pierādīt, ka viņai sāpējuši zobi, viņa bijusi paralizēta, viņai biji paaugstināts holesterīna līmenis, vai ka Leonardo da Vinči ir noslēpis gleznā okultus vēstījumus. Silvāno Vinčeti, kurš vada arheoloģiskos izrakumus Florencē, 2010. gadā apgalvoja, ka Monas Lizas acīs esot atklājis mikroskopiskus burtus. Pēc zinātnieka izteikumiem, portreta labās acs zīlītē slēpjas gleznotāja iniciāļi "LV", savukārt kreisās acs zīlītē ir burti "B", "S" vai "CE". Šo apgalvojumu gan noraida citi eksperti - viņuprāt, šīs zīmes nav nekas vairāk kā sīkas plaisas senajā gleznā.
+ bonusā. Pozēšanas laikā gleznotājam Mona Liza izjutusi prieku (83%), riebumu (9%), bailes (6%) un dusmas (2%). To noskaidrojuši holandiešu zinātnieki, Amsterdamas universitātē veikta pētījuma ietvaros izanalizējot pasaulslavenās modeles seju.
Tev patiks šie raksti
