Pasaule ir pilna ar dažādiem noslēpumiem un neatrisinātam mīklām. Ejot laikam, attīstoties zinātnei daudzi no šīm noslēpumiem tiek atklāti, taču ir tādi, kurus atklāt tā arī nav izdevies. Rakstā dažas interesantas un mazāk interesanatas vēstures mistērijas.
@aigarszs
Zalcburgas kubs.
1885. gadā, Austrijas metalurgs Reidls uzgāja mistisko Zalcburgas kubu jeb kā citi to dēvē- Volfsīga rūdu. Viņš, sašķēlis oglei līdzīgo apvalku atrada savāda paskata metāla kubu. Tam bija daudzas plaisas, neliela izmēra caurumi un un dziļas rievas vidū, un ko tādu iepriekš viņs nebīja redzējis. Šīs kubs tika pārdots Heimatausa muzejam, kur pācākās pārbaudēs tika secināts, ka tas ir sens meteorīta gabals. Taču, vēlākie pētījumi, nu jau Vīnes Dabas un vestures muzejā šo teoriju noliedza un tika konstatēts, ka šīs ir vismaz 60 miljonus gadus vecs mākslīgs veidojums.
Lai arī kādi ir pārējie minējumi un diezin vai patiesību kādreiz izdosies noskaidrot, Zalcburgas kubs vēl šobaltdien ir apskatāms Hematausa muzejā Vīnē.
Kliedzošā mūmija.
Atklāta 1886. gadā, mūmija ar šausminošo, agonijas pārņemto skatienu bijusi apvīta daudzām spekulācijām. Kas ir pats interesantakais, šaj mūmijai ir saglabājušies izteikti sejas vaibsti, kas parastos mumificēšanas procesos nav redzami. Daudzi uzskata, ka mumificētais cilvēks ticis nodurts, citi min saindēšanos, bet par visinteresantāko versiju var minēt 2008. gada tapušās National Geographic dokumentālās filmas pieļauto. Tiek minets, ka šī mūmija varētu būt Princis Pentevere ( fraona Ramzesa III dēls), kurš ticis sodīts par iespējamo tēva slepkavības plānošanu. Arī 12. g.s. atrastie dokumenti liecina, ka tiešām šāds incidents noticis. Princis esot noindēts, kas arī izskaidro viņa sejā redzamo agoniju.
Nenodziestošā liesma.
Gaismekļi, kuri bez jebkādas degvielas palīdzības spēja degt nepartraukti viduslaikos atklāti daudzviet. Šie lukturi, iemūrēti kapenēs, domājams, rādīja mirušajiem ceļa gaismu, lai tie spētu nokļūt vajadzīgājā vietā. Dažas no šīm kapenēm tika atvērtas arī pēc vairākiem gadiem un, kā par brīnumu, degļi joprojām dega. Daudzi no šīs mūžīgās liesmas nobījās un pat uzskatīja, ka te ir saikne ar pašu nelabo. Par vienu no interesantākajām teorijām tiek uzskatīta leģenda par rabīnu Ječielli, kuram piederējusi lampa, kuru tas varējis ieslēgt bez jebkāda uguns vai devielas avota. Tā nu viņs esot izveidojis gaismekļus kapenēs, kas, iedegušies tiklīdz kāds pieskāries ieejas durvīm. Kāds antīkais elektrības triks? Spriediet paši...
Dadongu alas.
Šīs alas pazīstamas ar to, ka tajās cilvēki mitinājušies jau pirms 300 tūkstošiem gadu. Kas ir vēl interesantāk, zinātniekiem izdevies atklāt arī dažādu dzīvnieku atliekas, kas vai nu šeit ir dzīvojuši, vai arī nogalināti šeit. Atarstas arī dengunradžu paliekas un ka zināms, nav dzīvnieki, kas klaiņo pa alām. Uz vairākiem kauliem atrastas arī deguma un bojājumu pēdas, kas liecina par to, ka šeit dzīvošie cilvēki kaulus izmantojuši kā darbarīkus. Tātad, visdīvainākais šajās alās paliek tas, kā šeit nokļuvušas tādu dzīvnieku atliekas, kurām te nevajadzetu būt. Pie tam, alas atrodas 1600 metrus virs ūdenslīmeņa.
Asmeņu troņa lēdija.
Šāds interesants nosaukums dots kādam unikālam artefaktam, kurš datējams ap 2700. gadu pirms mūsu ēras. Pēc pārbaudes zinātnieki secinājuši, ka šis atradums ir autentisks un nekādu viltojuma pēdu nav. Šīs artefakts atgādina lielu transportlīdzekli- ratus vai arī laivu, kuras priekšu rotā vērša galvai līdzīgs veidojums.
Transporta iekšienē ir 15 figūras. Katra no šīm figuram ir bijusi savā krāsā, ka arī katru rotajuši savādāki aksesuāri un rotas. Pati interesantākā no figūriņām ir sievietes, kura atrodas vizuāli tronim līdzīgā vietā. Tā arī radies šī artefakta nosaukums.
Lai gan itāļu pētnieks Vidallē atklājis, ka šī ir Indas civilizācijas radīta skulptūriņa, tās mērķis un pielietojums vēl joprojām nav zināms.
2003. gada zinātnieki Galileja jūrā nejauši uzgāja apaļveda struktūru. Publicējot šo atklajumu 10 gadus vēlak, ģeofiziķis Šmuels Marko CNN ziņu kanālam paziņojis, ka ir atradums līdzinoties jūras dzelmē gulošam Bronzas laikmeta monumentam. Viņs min, ka te varētu būt kāda saistība ar senas ostas paliekā, taču lielākā daļa zinātnieku min, ka zem ūdens šis monumenst nokļuvis vien laika gaitā.
Struktūra veidota no bazalta akmeņiem. Tās apkārtmērs pie apakšas ir 70 metri, bet augstumā- 10 metri. Svars mērāms ap 60 000 tonnu, kas ir apmēram 2 Stounheindžu svars. Pēc smilsu daudzuma, kas aptver šo monumentu, laiks datejams diez gan neprecīzi ( 2- 12 tūkstoši gadu).
Arheologs Danī Nadels ar interesi salīdzina šo struktūru ar daudzām citam senlaiku ceremoniju vietām un viņs tic, ka arī šī konstrukcija pildījusi ceremoniālo rituālu izpildi.
Ēģiptiešu templī apslēptās kurpes.
2004. gada šo neparasto atklājumu izdevās atrast kādā no ekspedīcijām Ēģiptē. Kāda templī starp divam no dubļiem veidotam sienam tika atrasta burka, kurā atradās 7 kurpes. Divi pāri bija bērnu kājas lielumā, pārejie 3 apvi piederējuši jau lielaka auguma cilvēkiem. Arhealoģists Andželo Sesana apgalvo, ka šīs "kurpju burkas" ir vismaz 2 000 gadus vecas.
Andrē Veldmaijers, antīko apavu eksperts, šoa tklajumu uzskata par ekstraordināru, jo tik veci apavi nebūtu spējuši saglabāt tik labu kondīciju pat neskatoties uz to, ka tās atradušās tarukā. Veldmaijers par dīvainu uzskata arī pašu iemeslu, kāpēc apaviem būtu bijis jāatrodas šādā vietā.
Antelopspringsas nospiedums.
1968. gadā, Vilijams Dž. Meisters, fosīliju mednieks- amatieris devās pārgājienā ar savu ģimeni uz Antelopspringsu, lai meklētu interesantas trilobītu fosīlijas. Liels bija viņa pārsteigums, kad starp nenozīmīgajiem atradumiem viņs atrada trilobīta atstātus pēdu nospiedumus.
Izpētot tuvak šīs fosīlijas, tika atklāts, ka to vecums ir apmēram 600 miljoni gadu. Tātad, diezin vai kāds būs senatnē ieminis ar saviem Naikijiem. Šī fosīlija ir daļa no zemes, kas mālaina atradusies pašā virskārtā. Pierādīts arī tas, ka pašu trilobītu saskare nevarētu būt par iemeslu šādu nospiedumu rašanai.
Elinika piramīda.
Šķiet nedaudz dīvaini, ka arī Eiropas teritorijā ir piramīdas, bet ir! Veselas 16 no tam atrodas Grieķijā. Pati pazīstamākā no tam ir Elinika. Pirmais, kas pieminējis piramīdas Grieķijā bija ģeogrāfs Pausanias. Viņš piemin konstrukcijas,kas atgādinot kopā sastatītus vairogos. Pieminētas arī kaujas, kas notikušas pie piramīdām, izlīgumi un kopīgie masu kapi.
Nekas daudz nav zināms par šo piramīdu, kā vien tās vecums, kurš tikai lēsts ap 3000 gadu p.m.ē., taču 90- to gadu beigās, tas tika mainīts ar 2700. gadu pirms mūsu ēras. Tas nozīmē, ka šī piramīda var būt vecāka par vairākumu no Ēģipte atrodamajām. Pats lielākais ir noslēpums, kurš sevī ietver to, kāpēc piramīda nav pabeigta, kam ta domāta un kas cēla šo piramīdu.
Es 4x pārlasīju trilobīta pēdu nospiedumu un nesapratu kāpēc trilobīta pēdas izskatās tik līdzīgas cilvēku pēdām :D
bet vienīgās visiem zināmās Ēģiptē ir Gizas piramīdas un tur vecums ir ~5000gadi man liekas.
