Pazīstamākā vieta Rīgā, kur dodamies kādas traumas gadījumā, ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca. Ar ko gan šī vieta ir tik īpaša?
Šajā vietā 1862. gada decembrī Rīgas ārsts Gregors Brucers atvēra slimnīcu, kuras oficiālais nosaukums bija "Heilanstalt Rothenberg bei Riga". Tā ir uzskatāma par pirmo psihiatriskās dziedniecības iestādi Latvijā mūsdienīgā izpratnē, kas jau nodarbojās ar slimnieku ārstēšanu, nevis vienkāršu uzraudzību, paraugiestāde visā Krievijā.
Sākotnēji uz nopirktās zemes atradās parks, sakņu un augļu dārzs, dažas koka ēkas un šķūnis. Ēkas tika pārbūvētas, lai tās piemērotu slimnieku vajadzībām. Slimnīcas pastāvēšanas pirmajos gados režīms atgādināja mājas režīmu - ārsti un apkalpojošais personāls pusdienoja pie viena galda ar pacientiem. Mainoties ārstējamo slimību profilam, režīms kļuva stingrāks. Slimniekus novietoja atsevišķās palātās vadoties pēc slimības rakstura, slimnieku dzimuma un materiālā stāvokļa. Rotenbergas iestādē bija slimniekiem vislabākie apstākļi ne tikai Baltijā, bet arī visā Krievijā. Tādi slimnieku savaldīšanas piederumi kā spaidu krekli un krēsli slimnīcā gan bija, bet tos izmantoja ļoti reti.
Slimnīcas teritorija jau pēc dažiem gadiem tika paplašināta ar jaunām ēkām, no kurām daudzas arī tagad tiek izmantotas slimnīcas darbā.
1872. gadā Dr. G.Brucers pārdeva slimnīcu Rīgas pilsētai. Tajā vairāk iestājās trūcīgie psihiskie slimnieki, jo viņus ārstēja bez maksas. Slimnieku skaits pieauga, sāka trūkt vietu, un slimnīca pakāpeniski nopirka vai noīrēja blakus esošos zemes īpašumus, uzcēla vai pārbūvēja ēkas. 1888. un 1889. gadā pēc H. Šēla projekta uzcēla divus mūra paviljonus (viens no tiem tagad kalpo kā slimnīcas uzņemšanas nodaļa un Traumpunkts) un administratīvo korpusu.
Slimnīca savā pastāvēšanas laikā vairākas reizes mainīja nosaukumu, pēdējais no kuriem bija Sarkankalna slimnīca. 1942. gadā Sarkankalna slimnīca tika slēgta un tās vietā tika ierīkots kara hospitālis. 1946. gada 24. jūlijā slimnīcas telpās tika nodibināts Rīgas Ortopēdijas un reparatīvās ķirurģijas institūts, tagad - Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.
Apmeklējot šo teritoriju īpašu uzmanību var pievērst vecajām koka ēkām, kas saglabājušās slimnīcas nomalēs, kā arī slimnīcas parkam. Pēc lielās pārbūves un paplašināšanās 1889. gadā parku vajadzēja sakārtot, izveidot celiņus, apstādījumus, to veica toreizējais pilsētas dārzniekam G. Kufalts.
