Tabakas dūmi satur tūkstošiem ķīmisku savienojumu. Daudzi no tiem ir toksiski un organismam kaitīgi.
Dūmos nikotīns (tabakas lapās un sēklās esošs alkaloīds, spēcīga nervu sistēmu apdraudoša inde, kas izraisa pieradumu un atkarību) ir tikai 30%.
Pārējos 70% veido:
oglekļa monooksīds jeb tvans – nāvējoša gāze, kas rodas, tabakai sadegot, tā samazina skābekļa daudzumu, kas ar asinīm tiek pievadīts audiem, un veicina sirds slimību attīstību;
tabakas darva – neapstrādāts bezūdens dūmu kondensāts, kas satur apmēram 4000 ķīmisku komponentu, kuri pieder pie dažādām ķīmisko vielu klasēm (amonjaks, gaistošie amīni, aldehīdi, policikliskie aromātiskie savienojumi, metāli u. c.);
ķīmiskie savienojumi ar mutagēnu un kancerogēnu iedarbību – arsēns, niķelis, benzols, 4–aminobifenils, sešvērtīgā hroma savienojumi, kadmijs u. c.;
radioaktīvās vielas (polonijs, rādijs, cēzijs u. c.);
citas ķīmiskas vielas – benzpirēns, skudrskābe, etiķskābe, zilskābe u. c.
No kā sastāv cigaretes!12
101
13
Cigaretes Cigaretes vidēji satur 0,5–2% nikotīna (Latvijā pieļautā norma – 1,4 miligrami). Smēķēšanas laikā, ievelkot dūmu, temperatūra cigaretes kvēlojošajā galā sasniedz apmēram 900 grādus. Tās ietekmē tabaku saturošie materiāli termiski sairst, veidojot dažādus reakcijas produktus. Šīs gāzveida vielas tālāk nonāk destilācijas zonā, kur rodas tvaiks, kas virzās tālāk uz vēsāko kondensācijas zonu (smalkāki materiāli vienkārši sadeg). Kondensācijas zonā veidojas īstenie smēķēšanas dūmi, kas satur sīkus nikotīna koncentrāta pilienus, kuri pārtop smēķētājam noderīgajā gāzē. Cigaretei turpinot degt, šā destilāta koncentrācija pieaug. Dažādām cigaretēm mēdz būt atšķirīga papīra porainības pakāpe, kas ietekmē cigaretes ventilāciju. Papīru ar augstu gaisa caurlaidību izmanto, ražojot cigaretes ar mazu darvas daudzumu. Cigarešu filtri, ko parasti izgatavo no celulozes, samazina ievilkto dūmu daudzumu. Cigarešu dūmu atšķaidīšanai vēl izmanto filtra ventilāciju (sīki caurumiņi filtra galā), tādējādi samazinot darvas, nikotīna un oglekļa monooksīda daudzumu. Taču ārsti uzskata, ka visi šie uzlabojumi ir tikai mārketinga triks un maldina smēķētājus, jo nemazina kaitējumu veselībai.
Reklāma
Uz cigarešu paciņām lasāmo apzīmējumu light ražotāji parasti izmanto izstrādājumiem, kuri satur mazāk nekā 15 miligramus darvas (Latvijā pieļautā norma darvai parastajās cigaretēs nedrīkst pārsniegt 15 mg). Taču nesen klajā nācis ASV Nacionālā vēža izpētes institūta (National Cancer Institute) pētījums, kas atklāj, ka arī vieglo cigarešu lietošana nemazina kaitējumu veselībai, jo dūmi tiek ievilkti daudz dziļāk un biežāk, nekā smēķējot parastās cigaretes. Fakti Apmēram 90% no smēķēšanas produktos esošā nikotīna nonāk plaušās. Smadzenes nikotīns sasniedz apmēram 8 sekunžu laikā un organismā saglabājas 2 stundas. Smēķējot 10 gadus, caur plaušām iziet apmēram 8 spaiņi darvas. Tabakas dūmos ir četras reizes lielāka cilvēka organismam kaitīgo vielu koncentrācija nekā auto izplūdes gāzēs. Izsmēķējot paciņu cigarešu, gaisā rodas 3,5 reizes lielāka radioaktīvā polonija koncentrācija, nekā to pieļauj starptautiskās vienošanās par radiācijas daudzumu gaisā.
Kaut kaislīgiem cigāru un pīpju smēķētājiem arī pastāv risks iegūt plaušu vēzi, tiek uzskatīts, ka tas ir zemāks nekā tiem, kuri aizraujas ar cigaretēm. To saista gan ar atšķirībām dūmu ievilkšanas procesā (smēķējot cigāru, dūmi tiek vilkti seklāk), gan ar vēlīno vecumu, kādā smēķētāji parasti ķeras pie cigāru smēķēšanas. Novērots, ka cigāru smēķētājus plaušu vēzis piemeklē lielākā vecumā nekā cigarešu cienītājus. Pasaulē nav pieņemts norādīt nikotīna daudzumu cigāros un cigarellās. Taču aplams ir pieņēmums, ka cigarellas ir vieglākas (satur mazāk nikotīna) nekā cigāri. Zināšanai – cigārus tin no veselām tabakas lapām, bet, gatavojot cigarellas, lapas sasmalcina. Bezdūmu tabaka Izšķir divus tabakas bezdūmu lietošanas veidus: orālo un nazālo. Kaitīgāka ir orālā tabakas lietošana – tad pastāv liels risks saslimt ar mutes dobuma, rīkles vai balsenes vēzi, kā arī sirds un perifēro asinsvadu saslimšanām. Latvijā likumdošana aizliedz realizēt gan šņaucamo, gan košļājamo tabaku, kā arī citus tabakas izstrādājumus orālai lietošanai.
