Gumijas apavu uzdevums - aizsargāt kājas no mitruma un apsaldēšanās, saglabājot ērtības un eleganci.
No galošu tapšanas vēstures4
Gadsimtiem ilgi Eirāzijas teritorijā izgatavoja apavus no ādas, auduma un koksnes. Visiem bija viens trūkums, tie bija mitrumcaurlaidīgi.
1735. gadā franču ceļotājs Šarls Marī de la Kondamins ( 1701 -1074) devās uz dienvidameriku pētīt Amazones baseinu, kur iepazina heveju, koku ar pienveida sulu lateksu. To iztvaicējot, ieguva lipīgus kamoliņus, ko vietējie indiāņi sauca par "kauču". Kopš seniem laikiem indiāņi ar lateksu piesūcināja audumu, lai zem tā paslēptos lietus laikā. Taču ar lateksu piesūcinātam audumam bija nopietni trūkumi; uzsilstot, tas kļuva lipīgs, bet aukstumā - ciets un plaisāja.
Atvesto kaučuku Eiropā sākumā uzskatīja kā suvenīru. Ilgu laiku tam netika atrasts pielietojums - tikai pēc daudziem gadu desmitiem , kad ar gumijas atklāšanu sākās galošu ražošana.
1791.gadā angļu kurpnieks Samuels Pīls ( 1751 - 1818) patentēja savu audumu izgatavošanas metodi. Audumu piesūcināja ar kaučuka šķīdumu ožamajā spirtā. 1793. gadā mēģināja izgatavot apavu pārvaklkus no šī auduma. Attēlā to laiku apavi.
Gumija pasaulē parādījās 1839. gadā, kad amerikāņu pētnieks Čārlzs Gudjērs (1800 - 1860) pavisam nejauši bija atstājis uz krāsns makintoša auduma gabaliņu... Tad arī sākās gumijas apavu bums. Galvenais gumijas apavu ražotājs bija ASV. No šejienes tika eksportēti gumijas apavi uz dažādām pasaules zemēm. Sākotnēji gumijas apavi bija ļoti dārgi , un tos varēja iegādāties tikai bagātnieki.
Galošu un gumijas zābaku mitrumnecaurlaidība tos padarīja populārus. Tos izmantoja gan zemnieki, gan zvejnieki, gan ogļrači un tie, kam bija jāstrādā mitrumā.
Galošas ļoti pieprasītas bija Krievijā, kur tos vilka virsū velteņiem vai vaļinkiem.
Arī Latvijai ir diezgan sena gumijas ražošanas vēsture. 1860. gadā Rīgā nodibināja Buša gutaperčas fabriku Pārdaugavā, Nometņu ielā 50. Sākuma strādāja 20, bet 1863. gadā - 11 strādnieku. Uz šīs fabrikas bāzes 1864.gadā Vilhelms Mindels izveidoja gumijas fabriku "J. V. Muendel", kurā strādāja 27 cilvēki, un 1870.gadā fabrikā saražoja 45 000 pārus ūdenizturīgus zābakus, arī gumijas izstrādājumus ķirurģijas vajadzībām. 1888. gadā Rīgā, sarkandaugavā, nodibināja lielāko gumijas fabriku "Provodņik", kura piederēja krievu - franču gumijas, gutaperčas un telegrāfa ražošanas sabiedrībai. 1889. gadā šeit strādāja 650, bet 1914.gadā - 14 000 strādnieku. 1904.gadā fabrikā izgatavoja 25 000 pāru galošas, bet 1914.gadā jau 12 000 000 pāru galošas gadā. Te ražoja arī automašīnu, velosipēdu un lidmašīnu riepas, caurules, gumijotus audumus, gumijas rotaļlietas, azbesta plāksnes un linoleju. 95 % ražojumu tika pārdoti Krievijas tirgū.
Gumijas izstrādājumu fabrika "Kvadrāts " dibināta 1924.gadā ķengaragā, Blieķu muižiņas teritorijā. Līdz 1940. gadam rūpnīca ražoja gumijas apavus, velosipēdu riepas , kameras, pārvadsiksnas. 1930.gados tā kļuva par lielāko gumijas izstrādājumu ražotni Latvijā. 1940. gadā rūpnīcai nomainīja nosaukumu, un tā pēc padomju laika tradīcijām kļuva par "Sarkano kvadrātu".
Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā darbojās trīs gumijas fabrikas - "Kvadrāts", "Varonis" un "Meteors". 1936.gadā 13 % saražotās produkcijas eksportēja. 1940 gadā gumijas rūpniecībā strādāja 1900 cilvēku.
Galošas un citus gumijas apavus", gumiju tehniskajām ierīcēm un medicīnai , velosipēdu riepas, rotaļlietas gatavoja fabrikā "Varonis"