No anekdotes līdz nopietnībai12

Anekdotiska patiesība.

Kādā lekcijā 1940. gadā lektors stāsta par kristīgās ticības izdomājumiem un kaitīgumu un uzsver, ka tāds Kristus nemaz neesot dzimis. Lekcijas beigās lektors piekrīt arī atbildēt uz jautājumiem.

- Kāds kalendāra gads ir pašlaik Padomju Savienībā? - jautā no zāles kāda paveca tantiņa.

- 1940. gads - atbild lektors.

- Kristīgā pasaule šo gadu skaita no Kristus dzimšanas. Kāpēc Padomju Savienībā skaita tāpat kā kristieši, ja pēc Jūsu apgalvojuma Jēzus Kristus nekad nav dzimis?

Uz šo jautājumu lektors neesot varējis atbildēt, bet pametis zāli , murminādams kautko par kontrrevolūciju.

***

Pēc šī anekdotiskā gadījuma izlasīšanas periodikā, jutu vajadzību uzrakstīt vairāk par šo tēmu.

Jau tālā senatnē zemkopji ievēroja, ka pēc noteikta laika mainās gadalaiki, kas noteica cilvēku dzīves ritmu. Viņi skaitīja laiku no vienas ražas līdz nākamajai. Tā radās laika skaitīšana pa gadiem. Diennakts robežās cilvēki noteica laiku pēc Saules un zvaigznēm.

Gadu, kurā bija kāds svarīgs notikums, nosauca par pirmo gadu, piemēram, senie grieķi laiku skaitīja no olimpiskajām spēlēm., bet romieši no savas pilsētas dibināšanas. Līdz ar to dažādās zemēs bija atšķirīga laika skaitīšana.

Mums šodien gadu skaitĪšana balstīta uz Jēzus Kristus dzimšanas laiku.

Laiku pirms Kristus dzimšanas latviski apzīmē ar p.m.ē. (pirms mūsu ēras).

Anno Domini ( no latīņu val. ,,pēc Kristus dzimšanas''- mūsu ērā), latviski

lieto saīsinājumu m.ē.

Netiek lietots nulltā gada jēdziens, mūsu ēras 1. gads seko uzreiz pēc 1. gada p.m.ē.

Gadi pirms mūsu ēras tiek skaitīti pretējā virzienā.

Anno Domini jēdzienu ieviesis kāds izglītots mūks Dionīsijs Mazais.

Dionīsijs Mazais kopš apmēram. 500. gada dzīvoja Romā, darbojās Vatikāna kūrijā . Rakstījis arī par elementāro matemātiku.

Šī sistēma tikusi izstrādāta 525. gadā, tomēr netika plaši pielietota līdz pat 800. gadam.

Romas Pāvests Benedikts XVI savā grāmatā "Jēzus no Nācaretes: stāsti par bērnību" atzīst, ka Glābējs piedzimis dažus gadus ātrāk attiecībā pret datumu, kurš ir atskaites punkts kristiešu gadu skaitīšanas sistēmai,"Mūsu kalendāra sākuma aprēķinu, kura pamatā ir Jēzus dzimšanas dati, izdarīja Dionīsijs Mazais, kurš kļūdījās par vairākiem gadiem," teikts grāmatā.

Pēc Gregora kalendāra mūsu ērā 1. gadsimts sākās 1. gadā un beidzās 100. gadā ...

Saules kalendārs — laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.( ekliptika - debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.)

Jūlija kalendārs ir par 11 minūtēm un 14 sekundēm garāks par Saules gadu, tad tas pakāpeniski atpalika no gadalaiku maiņas (128 gadu laikā par 1 dienu). 16. gadsimtā šī starpība jau bija 9 diennaktis. Katoļu baznīca saka uztrauktiess, ka baznīcas svētki tiek svinēti nepareizās dienās. Pāvests Gregors XIII 1582. gadā izdeva pavēli par kalendāra reformu, kas nedaudz samazināja gada garumu. To nosauca par Gregora kalendāru un līdz ar to tas kļuva par jauno stilu, bet Jūlija kalendārs — par veco stilu. Jauno kalendāru visās zemēs nepieņēma uzreiz. Piemēram Krievijā veco kalendāru lietoja vēl līdz 1918. gadam.

Mūsdienās Jūlija kalendāru vēl šodien lieto pareizticīgie kristieši, svinot baznīcas svētkus pēc vecā stila.

Viens no lielākiem paradoksiem man katru gadu šķiet, ka Krievija savus Oktobra revolūcijas svētkus svin novembrī.

Es ar šo kalendāru problēmu pirmo reizi saskāros radurakstos t.i. pētot ierakstus baznīcu grāmatās. Ierakstu datumiem pēc vecā stila nesaskaņas nācās koriģēt 11-13 dienu intervalā, šī iemesla dēļ var mainīties ne tikai diena, bet mēnesis un gads.