1987. gadā Latvijā atzīmēja ievērojamu simtgadi. Rīgā, 1887. gada augustā medicīnas doktora Artūra Candera ģimenē piedzima dēls, kuram devu vārdu Frīdrihs. Protams, tolaik neviens vēl nezināja to, ka Frīdriham Canderam lemts kļūt par vienu no mūsdienu kosmonautikas radītājiem.
Mazais Frīdrihs auga izglītotā ģimenē. Bērnībā Žila Verna fantastiskie romāni un astronomijas grāmatas rosināja Frīdriha domas par tāliem ceļojumiem, arī par ceļojumiem ārpus Zemes. 1898. gadā Frīdrihs Canders iestājās Rīgas pilsetas reālģimnāzijā. Šajā ēkā tagad atrodas Rīgas 2. Vidusskola.
Rīgas reālģimnāzijai gadsimtu mijā bija laba slava. Tie, kas pabeidza šo skolu, varēja iestāties Rīgas Politehniskajā institutā bez iestājpārbaudijumiem. 1904. gadā Frīdrihs sekmīgi beidza reālģimnāziju un sāka studēt Rīgas Politehniskajā institultā, kas šajos gados bija izcila augstskola. Rīga bija kļuvusi par lielu Krievijas Rūpniecības centru. Rīgā būvēja pirmās lidmašīnas, aviācijas dzinējus un vēl daudz ko citu.
Jau institūta laikos Frīdrihs Canders sāka intresēties par cilvēka iespējām aizlidot kosmosā. Savas domas students Canders pierakstīja speciālā burtnīcā, kuru nošauca šādi: "Pasaules kuģi, kuri var padarīt iespējamu satiksmi starp zvaigznēm". Pēc Candera domām šadiem kuģiem jābūt aprīkotiem ar dzinējiem, kas rada kuģa pacelšanai vajadzīgo vilkmi. Tagad šos dzinējus sauc par reaktīvajiem dzinējiem. Pēc studijām Frīdrihs Canders sāka strādāt par inženieri Rīgas gumijas fabrikā "Provodņiks". Sākoties Pirmajam pasaules karam, gumijas rūpnīcu pārcēla uz Maskavu. Aizbrauca arī Frīdrihs Canders. Rīgā viņš vairs neatgriezās.
Tomēr pētījumi Maskavā turpinājās. Kopš 1921. gada Canders pilnība nodevās tikai kosmiksā kuģa būvēšanas idejai. Candera kosmiskais kuģis rasējumos kļuva aizvien pilnīgāks. Viņš secināja, ka no Zemes tam jāpaceļas ar spārniem, kā lidmašīnai. Tikai nonakot bezgaisa kosmiskajā telpā, kuģī jāiedarbina reaktīvie dzinēji. Līdzīgi jānotiek, atgriežoties uz zemes. Ielidojot Zemes atmosfērā, kosmiskajam kuģim atkal jāpārvēršas par lidmašīnu un jānolaižas aerodromā. Tā rakstīja Frīdrihs Canders 1921. gadā, un tieši tā tagad startē un nolaižas daudzi kosmiskie lidaparāti, piemēram, kosmoplāns "Space Shuttle", orbitālās lidmašīnas "Atlantis", "Discovery". Candera pūlēm bija panākumi. Maskavas inženieru prāti bija iešūpoti, un radās pirmā raķešu kustības pētījuma grupa. Canders bija šīs grupas vadītājs. Darba bija ļoti daudz. Tika būvēti un izmēģināti raķešu dzinēji. Canders ļoti pārpūlējās, smagi saslima un nomira. Tomēr galvenais jau bija paveikts. Rīdzinieka Frīdriha Candera vārds kosmonautikas vēsturē paliek uz visiem laikiem.
Šis ir mans pirmais raksts, lūdzu bez heitošanas.
