Nirnbergas kodekss rakstīts asinīm25

Attēlā: Romāņu izcelsmes upuris, kurš ir cietis no eksperimenta ar jūras ūdeni, Dachau, Vācija (1944.).

Prasīsiet, kas tik nāvējošs ir jūras ūdenī? Tam taču tiek piedēvēta arī ārstnieciska darbība. Jā, tā ir, bet ko Jūs teiktu, ja Jums jūras ūdens būtu jālieto dzeramā ūdens vietā? Nav īsti tas, ko izvēlētos dzert, ne tā? Nu lūk, šī eksperimenta dalībniekiem bija jādzer dažādu koncentrāciju jūras ūdens, kamēr ārsti novēroja, kā organisms reaģē uz šādu šķidrumu uzņemšanu. Lieki būtu piebilst, ka ar šo eksperimentu, medicīnas personāls pārliecinājās, ka jūras ūdens nekādās koncentrācijās nav paredzēts lietošanai dzeramā ūdens vietā.

Attēls: Fosforu saturošu medikamentu atstātas brūces uz ķermeņa.

Eksperiments ar nolūku pārbaudīt fosforu saturošu medikamentu iedarbību uz brūču sadziedēšanu. Iesākumam, varētu likties, ka šis eksperiments tika veikts jau uz esošām brūcēm, bet tas tā nebūt nebija. Ieslodzītie tika izvēlēti šim eksperimentam, sākotnēji, mākslīgi radot brūces (ar medicīnisko priekšmetu, dedzināšanas, saldēšanas palīdzību), pēcāk brūces apstrādāja ar fosforu saturošiem medikamentiem - lieki piebilst, ka arī šie medikamenti nespēja sadziedēt brūces, līdz ar ko, eksperimenta dalībnieki palika sakropļoti.

Attēlā: Vladislava Karolewska, medicīnisko eksperimentu upuris, kura sniedza savu liecību nacistiskās Vācijas vadošo personu kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Ne visi eksperimentu upuri izdzīvoja, bet tie, kuri palika starp dzīvajiem koncentrācijas nometnēs, bija kā viens no galvenajiem ieganstiem un viņu sniegtās liecības kalpoja par pamatu izvirzīto apsūdzību apstiprināšanai un tiesas lēmumu izpildei.

Attēlā: Herta Oberheuser, koncentrācijas nometņu ārste, medicīnisko eksperimentu vadītāja.

Kopsavilkums: Nāvessods tika piespriests un izpildīts 12 notiesātajiem, mūža ieslodzījums - 3, 20 gadu ieslodzījums - 2 amatpersonām un 2 personām 15 un 10 gadu ieslodzījums. Kamēr ritēja tiesvedības process, daļa no pie atbildības sauktajiem veica pašnāvību, daļa kļuva par bēgļiem, dodoties uz citiem kontinentiem.

Ar sodu piešķiršanu un izpildi Nirnbergas process nebeidzās, balstoties uz šo notikumu tika izveidots un starptautiskā līmenī pieņemts Nirnbergas kodekss, kurā tiek aprakstīts, ka pirms pētījuma veikšanas, cilvēkam ir jābūt informētam par pētijuma veidu, nozīmi, norisi, iespējamajiem riskiem un iznākumiem, detalizēti aprakstīts, kā ir jāveic un kādam ir jābūt šim pētījumam.

Paralēli Nirnbergas procesam, tika aizsākts arī Tokijas process, kurā pie atbildības tika saukti Japānas galvenie kara noziedzinieki.

Pēc 2.pasaules kara beigām, procesu noslēgšanas un kodeksa apstiprināšanas, likās, ka šis kodekss strādā un pētījumu veikšanā tas tiek ievērots, neskatoties uz to, 1966.gadā, zinātnieks H. Beecher nāca klajā ar paziņojumu, ka joprojām, 20 gadus pēc Nirnbergas kodeksa izveidošanas, joprojām tiek veikti pētījumi ar cilvēkiem, bez indivīda informēšanas un piekrišanas. Šī paziņojuma ažiotāža bija liela visā pasaulē, jo skaļāku šo paziņojumu rosināja tas, ka Nirnbergas kodeksu pārkāpa paši amerikāņi, medicīnas iestādēs un ieslodzījumu vietās, bet par H. Beecher apkopotajiem eksperimentiem, kādā citā reizē..

Paldies, ka lasīji, vērtēji manu rakstu un izteici viedokli!