Vareni valdnieki un slaveni japāņu pulkveži nobālēja no bailēm, kad atskanēja sargkareivju sauciens: "Nindzja!". Tas nozīmēja lielas briesmas: apkārt klīst ienaidnieka algoti atriebīgi vilkači un gaida izdevīgu brīdi.
Nindzjas - viduslaiku spiegi26
366
0
.”Nindzja” tulkojumā nozīmē „izlūks”. No tā izriet vissarežģītākā un mīklainākā viduslaiku māksla – spiegošanas māksla (nindzjucu). Izgājuši pārcilvēcisku fizisku un psiholoģisku sagatavotību, lieliski pārvaldīdami visus ieročus un zinādami tuvcīņas noslēpumus, nindzjas viegli pārvarēja cietokšņu nocietinājumus un aizsarggrāvjus, stundām varēja atrasties zem ūdens, mācēja staigāt pa sienām un griestiem, izvairīties no vajātājiem, cīnīties ar neprātīgu drosmi, un, ja vajag, izturēt mocības un ar cieņu mirt.
Ar spiegošanu nodarbojās tikai izredzētie, šo mākslu nodeva pēcnācējiem. Oficiāli dati par slepenu apvienību atrašanos Centrāljapānas kalnos atrodami 8.gs.
Reklāma
12.-14.gs. nindzju apvienībās iesaistījās arī samuraji, kuri bija zaudējuši asiņainajās feodāļu kaujās. 17.gs. jau bija apmēram 70 nindzju klani, kurus bieži vien saistīja asinsradnieciskas saites.
Ja nindzjas nonāca gūstā, viņiem bija jāizdara pašnāvība. Pirms nāves bija jāsakropļo sava seja, jāiznīcina visas pazīmes, pēc kurām varētu noteikt viņa personību. Ja tas nebija iespējams, vajadzēja sev nokost mēli, kas izsauca sāpju šoku, stipru asiņošanu, kas beidzās ar nāvi.
Nindzjas audzināja jau kopš bērnības. Šūpuli kāra sienas tuvumā. Šūpojot to bieži un stipri atsita pret sienu. Sākumā mazulis raudāja, bet ar laiku pierada un, atsitoties pret sienu, tikai sarāvās kamolītī. Vēlāk bērnu iekarināja speciālos grožos, lai viņš no sienas izvairītos ar rokām un kājām. Bērniem vēla virsū smagu bumbu.
Reklāma
Pusgada vecumā bērnu mācīja peldēt. To viņš iemācījās ātrāk nekā staigāt. Tas attīstīja plaušas un koordinācijas spējas. Pie tā pieradis, bērns varēja stundām atrasties virs ūdens, nirt lielā dziļumā, pavadot zem ūdens 2-3 minūtes.
No divu gadu vecuma bērnu iesaistīja rotaļās, kas attīstīja reakcijas ātrumu.
Apmēram no trīs gadu vecuma sākās speciālā nostiprinošā masāža un elpošanas regulēšana. Bija jātrenējas uz gaisā pakārta bluķa, kuru pamazām cēla augstāk, kā arī samazināja tā diametru, līdz tas palika par tievu līksti, bet vēlāk jau par virvi. Pēc šādiem treniņiem nindzjām bija viegli tikt poāri bezdibenim vai nocietinājumu grāvim, pārmetot uz pretējo malu virvi vai āķi.
Reklāma
Bērnus trenēja lēkt no zara uz zaru, no liānas uz liānu. Ar gadiem palielināja sarežģītības pakāpi. Lēcieni no 8-12m augstuma prasīja speciālus, mīkstinošus salto. Treniņos bija jāpārvar dzeloņkrūmi, jācīnās ar īstiem ieročiem, tādēļ bieži vien varēja iegūt ievainojumus.
Bija jāmācās daudzpakāpju lēcieni ar ieskrējieniem pa sienu. Nindzja varēja uzskriet 3m augstā klintī.
