Raksts par zināmākajiem un nežēlīgākajiem noziedzniekiem Latvijā.
Brīdinu, ka daudziem var būt nepatīkami lasīt šo rakstu!
Daudzi nežēlīgākie noziedznieki nāk tieši no pārticīgām ģimenēm, jo no bērnības ir piradināti pie visatļautības vecāku varas ēnā, bet ir arī tādi kuri to ir darījuši dēļ psihiskām novirzēm.
Kaut arī nesaprotamu iemeslu dēļ par pasaules pazīstamāko maniaku joprojām tiek uzskatīts Džeks Uzšķērdējs, kurš 1888. gadā Londonā nogalināja piecas prostitūtas un tā arī netika notverts, noziegumu apmēros viņš sen jau ir pārspēts.
Sērijveida slepkavas, kuru upuru skaits pārsniedz piecdesmit, vairs diemžēl nav nekāds retums — tādi ir bijuši:
Čikatilo Krievijā (60),
Onoprijenko Ukrainā (62),
Dakteris Nāve Anglijā (ap 100).
Nežēlīgākie noziedznieki Latvijas vēsturē21
Ansis Kaupēns (attēls īsts)
1927. gadā Jelgavas tiesa piesprieda nāvessodu laupītājam Ansim Kaupēnam, kurš vairākus gadus bija turējis šausmās pilsētas apkārtējos rajonus. Viņš nodarbojās ar zemnieku, ceļojošu tirgotāju un veikalnieku aplaupīšanu, ko īstenoja pārsvarā uz meža ceļiem tirgus dienās. Kaupēna noziegumu sarakstā bija deviņpadsmit slepkavības, un viņu varētu saukt par pirmo zināmo sērijveida slepkavu Latvijā. Tomēr advokāts Andris Grūtups, kurš ļoti rūpīgi pētījis šo lietu, uzskata, ka tā tas nav. Kaupēnam primārā ir bijusi laupīšana, un viņš nogalinājis tikai tos, kuri pretojušies. Noziedznieks savulaik bija demobilizēts no armijas, kur bija nācies arī nogalināt, un viņam līdzīgu laupītāju pēc pasaules kara Latvijā esot bijis pat vairāki tūkstoši. Kaupēns bija pazīstamākais no viņiem.
Staņislavs Rogoļevs (attēls īsts)
Par visu laiku "klasiskāko" maniaku Latvijā joprojām uzskatāms Staņislavs Rogaļevs, kurš laikposmā no 1980. gada novembra līdz 1982. gada maijam veica pavisam 22 uzbrukumus sievietēm. Vienpadsmit gadījumos viņas tika nogalinātas, bet piecas izdzīvoja tikai tāpēc, ka slepkava noturēja viņas par jau mirušām. Rogaļeva noziegumi izcēlās ar īpašu nežēlību, un gandrīz vienmēr sievietes tika sistas un spīdzinātas daudz vairāk, nekā tas bija vajadzīgs aplaupīšanas vajadzībām. Par viņa maniakālajām tieksmēm liecināja tas, ka vairākas reizes viņš seksuāli bija izmantojis jau mirušas sievietes, kā arī ievietojis viņu dzimumorgānos dažādus priekšmetus. Vairākos gadījumos upuri viņam bija sekojuši labprātīgi, jo noziedznieks bijis visai izskatīgs vīrietis. 1981. gada 8. aprīlī, Pļavniekos, nomaļā vietā šķērsojot sliedes, Rogaļevs ievēroja iereibušu sievieti un grasījās iet klāt, taču viņu apsteidza kāds cits vīrietis. Noziedznieks sekoja viņiem krūmos un, pagaidījis, kamēr konkurents pabeidz dzimumaktu, sievietei uzbruka. Upuri vienlaikus žņaudzot, viņš sevi seksuāli apmierināja ar jau mirušu sievieti. 1981. gada 7. maijā, braucot autobusā uz Baldoni, viņš iepazinās ar kādu iereibušu sievieti, kura viņu uzaicināja pie sevis uz mājām. Sieviete tika izvarota, nožņaugta un vairākas stundas apgānīta, izmantojot saimniecības sveces. 1981. gada 30. jūlijā par Rogaļeva upuri kļuva kāda atpūtniece no Čeļabinskas. Uzbrukums notika mežā, un pēc izvarošanas un nožņaugšanas kā priekšmets tika izmantota stikla glāze. Tie ir tikai daži piemēri, taču līdzīgu ir bijis daudz vairāk. Pēc ārkārtas pasākumu veikšanas visā Latvijas teritorijā Rogaļeva atrašanās vietu tiesībsargājošajām struktūrām izdeva noziedznieka paziņa, un viņš tika aizturēts Ulbrokā. Tiesā viņa advokāts apgalvoja, ka Rogaļevs cietumā esot psihiski un fiziski iespaidots, un tas viņā izraisījis šādu nežēlību. Iespējams, ka padomju laikos ir bijis vēl kāds noziedznieks, kurš varētu pretendēt uz maniaka statusu, taču tolaik PSRS šāda veida noziegumi nedrīkstēja būt vispār, tāpēc daudz kas tika arī noklusēts.
Nezināmais vīrietis
1999. gada 22. februārī Gulbenē kāds jaunietis gaišā dienas laikā iegāja bērnudārzā un liecinieku klātbūtnē ar virtuves nazi nodūra trīs gulošas meitenītes un viņu audzinātāju. Slepkavu aizturēja uzreiz ar vēl asiņainām rokām un jau apcietināšanas laikā noziedznieks paziņoja, ka slepkavības izdarījis, lai kļūtu slavens. Tieši to pašu viņš atkārtoja tiesā un ne mirkli nenožēloja izdarīto, tāpēc presē attiecībā pret viņu tiek ievērots nerakstīts likums — lai mērķis nebūtu sasniegts, viņa vārdu neviens nenosauc.
Vilnis Šliters
2000. gada oktobrī Liepājas rajona Cīravā aizturēts un pēc tam arī uz 14 gadiem notiesāts 51 gadu vecais Vilnis Šliters, kurš vainojams izvarošanā un incestā. 1991. gadā viņš jau bija saukts pie atbildības par savas 14 gadus vecās audžumeitas izvarošanu, taču nesaprotamu iemeslu dēļ saņēmis tikai nosacītu sodu. Turpinot vienlaicīgi dzīvot ar audžumeitu un viņas māti, viņš sagaidīja, kad viņa miesīgajai meitai palika 12 gadi un izvaroja arī viņu. Tas noticis regulāri un civilsievas klātbūtnē, kura turējusi ciet durvis, lai to neredzētu pārējie bērni. Par notikušo policijai paziņojuši internātskolas audzinātāji, kuriem meitene visu izstāstījusi. Izrādās, ka Šliters turējis pie ķēdes suņa vietā arī savu dēlu, kuru vēl 1997. gadā pārvietoja uz pansionātu, konstatējot miesas bojājumus. Kaut arī lielākā daļa minēto personu ir garīgi atpalikušas, var tikai apbrīnot pagasta atbildīgo amatpersonu un tuvējo māju iedzīvotājus, kuri tam visam ļāva notikt.
Vitālijs Kosteckis
2001. gada jūnijā policija aizturēja kādu Vitāliju Kostecki, kuram savulaik bijis piespriests nāves sods, ko gan nomainīja pret 15 gadiem cietumsoda. Pēc atbrīvošanās 2001. gada februārī viņš bija veicis 13 uzbrukumus sievietēm vecumā no 16 līdz 70 gadiem — trīs slepkavības, piecus slepkavības mēģinājumus un izvarošanas. Viņa noziegumi bijuši visai līdzīgi Rogaļeva izdarītajiem, jo konstatētas seksuālas novirzes. Viņu izdevās notvert, pateicoties kādai studentei, kurai uzbrukuma laikā izdevās aizbēgt un pēc tam atpazīt viņu pēc fotogrāfijas. Izmeklēšanas laikā Kosteckis atzinās vēl vienā 1989. gadā izdarītā neatklātā slepkavībā. Šobrīd viņš izcieš mūža ieslodzījumu
Valērijs Savičs
2002. gada rudenī aizturēja kādu 36 gadus veco Valēriju Saviču un viņa māsasdēlu Jāni Zepu, kurš gan bija piedalījies tikai vienā noziegumā. Savičs tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu par izdarītiem 11 noziegumiem, to vidū vairākas slepkavības, pieci pretdabiskas dzimumtieksmes apmierināšanas un vairāki izvarošanas gadījumi. Par ciniskāko uzskatāma divu jaunu māmiņu izvarošana pie Jelgavas loka ceļa viņu mazo bērnu acu priekšā. 2003. gada augustā noziedzniekam piespriests mūža ieslodzījums.
Jurijs Ustimenko (attēls īsts)
Nupat Tallinas tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu Jurijam Ustimenko, kurš, bēgot no Igaunijas policijas, Valkā nošāva Latvijas policijas darbinieku. Viņš tika aizturēts Polijā un izdots tiesāšanai par pavisam piecu cilvēku noslepkavošanu. Pēc ekspertu domām, slepkavības izdarītas ar īpašu nežēlību un bez jebkādas vajadzības, bet Ustimenko dienasgrāmatā atrastie ieraksti liecina, ka viņš sevi uzskatījis par izcilu personību un visus pārējos cilvēkus nicinājis. Tiesā viņš atzina savu vainu tikai vienā noziegumā un pat atvainojās brīnumainā kārtā izdzīvojušai veikala pārdevējai par to, ka iešāvis viņai sejā. Jautājumā, vai 32 gados veco sieviešu nogalināšanā vainotais Kaspars Petrovs ir uzskatāms par maniaku, speciālistu domas dalās. Psihiatriskā ekspertīze viņu atzinusi par garīgi veselu, bez jebkādām novirzēm. Viņa galvenais noziegumu motīvs ir bijis iegūt materiālus labumus, un slepkavas laupījuma kopējā summa ir bijusi aptuveni 18 tūkstoši latu — vidēji 500 latu no katras večiņas. Arī tāda var būt dzīvības cena
Citi
Pēdējo gadu nežēlīgākie noziedznieki 1996. gada vasarā kāds gara auguma vīrietis vairākkārt uzbruka pavisam mazām meitenēm — viņa upuru vecums bija no 5 līdz 7 gadiem. Tā maijā viņš pirmo reizi uzbrucis divām piecgadīgām meitenēm, neķītrā veidā apmierinot savu dzimumtieksmi, atkārtojis to 4. jūlijā, bet 29. jūlijā viņa upuru skaits sasniedza jau piecus. Pēdējā gadījumā viņu gandrīz izdevās notvert, taču noziedzniekam izdevās pārlekt pāri sētai un aizbēgt, policistu rokās atstājot savu divriteni. Pēc tā uzbrukumi uz laiku mitējās, bet sāka atkal atkārtoties 1998. gadā. Policija toreiz uzskatīja, ka epizožu un upuru skaits var būt pat aptuveni divdesmit, un septembrī uz aizdomu pamata tika aizturēti vairāki noziedznieki. Tad izrādījās, ka viņiem ar 1996. gada notikumiem nav nekāda sakara, un šis noziedznieks joprojām tiek meklēts. 1997. gada decembrī Rīgā ar dažu dienu intervālu notika piecas šaušalīgas slepkavības, no kurām viena bija īpaši nežēlīga. Kādā dzīvoklī Eksporta ielā tika atrasts jaunas sievietes un viņas desmit mēnešus vecās meitiņas līķis. Viņas bija gājušas bojā no daudziem naža dūrieniem, pēc kuriem tika izgriezti arī iekšējie orgāni. Gandrīz tai pat laikā Salnas ielā atrada vīrieša līķi ar uzšķērstu krūšu kurvi un izņemtu sirdi. Pēc pieciem gadiem Eksporta ielas slepkavībās vainīgo noziedznieku aizturēja, un tas izrādījās kāds garīgi nepieskaitāms vīrietis. Viņa vaina pārējos noziegumos netika pierādīta.
