Eksperimenti ir notikuši vienmēr, bet ir eksperimenti, kas ar savu humānisma trūkumu izcēlušies īpaši. Šiem eksperimentiem ir bijuši dažādi mērķi, bet izmantotās metodes ir ārpus pieņemtajām normām. Lai arī cik nežēlīga un nepieņemama ir eksperimentu gaita, tie ir palīdzējuši labāk izprast dažādus procesus cilvēka fizioloģijā un psiholoģijā ( ne visos gadījumos). Raksts par nežēlīgākajiem zināmajiem eksperimentiem, kas veikti ar cilvēkiem. Uzmanību, rakstā var būt dažas ne īpaši patīkamas vietas!
Nežēlīgākie eksperimenti ar cilvēkiem.84
2299
7
Stenfordas cietuma eksperiments.
Stenfordas cietuma eksperimenti bija psiholoģiski pētījumi par cilvēku reakciju nebrīvē un tās ietekmi uzvedības veidošanā. Eksperiments tika veikts 1971. gadā ar pētnieku grupu, kuru vadīja psihologs Filips Zimbardo, Stenfordas Universitātē.Eksperimentā iesaistītie cilvēki izspēlēja lomas atrodoties gan apsargu, gan ieslodzīto vietās cietuma telpās un arī Stenfordas psiholoģijas ēkā.
Ieslodzītie un sargi ātri pielāgojās savām lomām, radot psiholoģisku un pat fizisku bīstamību. 1/3 no sargiem tika novērota patiesi sadistiska nosliece, bet daudzi ieslodzītie tika emocionāli traumēti, kas jau projekta sākumā noveda pie 2 indivīdu izņemšanas no eksperimenta. Visbeidzot, pats Zimbardo sāka uztraukties par subjektu anti- sociālo uzvedību, kā arī nekārtībām cietumā, kas noveda pie eksperimenta izbeigšanas.
"The Monster Study".
The Monster Study bija eksperiments ar 22 bērniem Devenportā, Aiovā, 1939. gadā, ko veica Vendels Džonsons Aiovas Universitātes telpās. Džonsons izvēlējās vienu no saviem diploma darba studentiem, Mariju Tjūdoru, kurai lika veikt eksperimentus un pārraudzīt savu pētījumu gaitu. Grupa tika sadalīta 2 grupās. Vienai grupa tika slavēta, godināta par viņu runas spējām, bet otra tika apsmieta un nievāta par viņu runas traucējumiem. Daudzi bērni bāreņi, kuri no sākuma runāja skaidrā valodā, ar laiku zaudēja savas runas spējas un viņiem tiešām radās problēmas un runu un šie iegūtie runas traucējumi palika uz visu mūžu. Kad Džonsona laikabiedri uzzināja par šo slepeno eksperimentu, viņi izcēla lielu ažiotāžu un Džonsonam nācās slēgt savu projektu, jo viņš nevēlējās aptraipīt savu reputāciju. Aiovas Universitāte par The Monster Study publiski atvainojās visiem cietušajiem 2001. gadā.
Project 4.1 .
Projekts 4.1 bija apzīmējums ārstu veiktajam pētījumam ASV, kurā Maršala salas tika pakļautas radioaktīvajiem nokrišņiem 1954. gadā. Pirmajā desmitgadē pēc testu veikšanas nebija iespējams skaidri kontrolēt statistiku par radioaktivitātes radītajām sekām. Bija gadījumi, kad sievietēm sākās spontāni aborti, dažādas nelaimes dzemdību laikā, kā arī dažādu citu slimību uzliesmošana, bet vēlāk viss atkal normalizējās. Nākamajās desmitgadēs pēc radioaktīvo nokrišņu parādīšanās varēja redzēt sekas- neproporcionāli liels vairogdziedzeru slimnieku skaits, dažādi saslimšanas gadījumi ar vēzi u.t.t. Enerģētikas komiteja vēlāk šo atgadījumu rakstiski pieminēja kā AEC un Apvienotās darba grupas nolaidību, kas radīja nenovēršamu ļaunumu reģionā esošajiem cilvēkiem. Pieminēta tika arī ārkārtīgā pētīšana, kas iedzīvotājus padarīja par tādiem kā „izmēģinājuma trusīšiem”.
Projekts "MKULTRA".
Projekts MKULTRA, vai citādi pazīstams kā MK-ULTRA bija kodēts CIP prāta kontroles pētījums, ko vadīja Zinātniskās izlūkošanas birojs, kurš sācies 50-tajos, bet beidzies vien 60-to gadu vidū. Ir daudzi publiskoti pierādījumi, ka projekts slepeni ietvēris dažādu narkotisko vielu un medikamentu izmantošanu uz cilvēkiem, lai manipulētu ar fizisko un psiholoģisko pacienta stāvokli. Eksperimentos iekļauti administrējošie CIP darbinieki, militārpersonas, ārsti, dažādi valdības aģenti, prostitūtas, garīgi slimie, kā arī citi cilvēki, kuriem veiktas šīs nežēlīgās pārbaudes. LSD un citas narkotikas tika iebarotas pret cilvēku gribu, tādējādi pārkāpjot Ninbergas kodeksu, par kuru ASV bija vienojusies pēc 2. pasaules kara. Dažos no eksperimentiem kautrīgajiem vīriešiem tika iebarots LSD, lai pārbaudītu viņu reakciju. Visu šo ierakstīja, lai speciāli izveidota grupa varētu izanalizēt šos ierakstus. 1973. gadā CIP direktors Ričards Helms lika visus MKULTRA pētījuma failus iznīcināt. Tieši šo dokumentu iznīcināšana nedeva nekādus rezultātus vēlākajās izmeklēšanās.
Projekts "Aversija".
Dienvidāfrikas armijā esošos baltādainos karavīrus, kuriem bija netradicionāla seksuālā orientācija sūtīja uz „Dzimuma maiņas” projektu, kurā tika ietverta ķīmiskā kastrācija, elektriskais šoks un citi medicīniski neētiski eksperimenti 70-tajos un 80-tajos. Kaut arī precīzs cietušo skaits nav zināms, tiek lēsts, ka „pārmainīti” tikuši ap 900 cilvēku. Armija bija agresīvi noskaņota pret netradicionālās orientācijas cilvēkiem, tāpēc bieži mēdza tos izsūtīt uz speciālām nometnēm, kur arī tika veikti šie vardarbīgie eksperimenti. Bija gadījumi, kad tika veiktas par dzimummaiņas operācijas. Cietušie bija no 16- 24 gadus veci un armijā iesaukti pret savu gribu. Tagad, Dakteris Obrijas Levins( cilvēks, kas toreiz vadīja šos eksperimentus) strādā savā privātpraksē Albertā, Kanādā.
Ziemeļkorejas eksperimenti.
Ir bijuši daudzi ziņojumi par Ziemeļkorejas cilvēku eksperimentiem. Šie ziņojumi liecina par virkni cilvēktiesību pārkāpumiem līdzīgi kā NAZI un Japānas eksperimentiem 2. Pasaules kara laikā. Pati Ziemeļkoreja šīs apsūdzības noliedz, uzskatot, ka ar saviem ieslodzītajiem izrīkojusies humāni un nekādus pārkāpumus nav izdarījusi. Viena no bijušajām Ziemeļkorejas sievietēm atceras šos noziedzīgos pāri darījumus, kad 50 sievietēm lika ēst saindētas kāpostu lapas. Neskatoties uz pārējo sieviešu kliedzieniem un asiņošanas, vajadzēja turpināt ēst šīs lapas, līdz pēc 20 minūtēm sākās asiņu vemšana un pat anālā asiņošana. Atteikšanās gadījumā izrēķinājās ar viņu ģimenēm. Kvons Haijoks, bijušais cietuma drošības vadītājs 22 Nometnē aprakstīja ar gāzi aprīkotās kameras, dažādu gāžu un asins eksperimentus, nežēlīgās izdarības ar parastām ģimenēm. Viņš aprakstīja notikumus, kad pa cauruli telpā tika ielaista gāze un ģimene bezpalīdzīgi nomira, kamēr zinātnieki to visu noskatījās caur drošajiem stikla griestiem.
Padomju indes laboratorijas.
Padomju slepenās indes laboratorijas, kas pazīstamas kā 1. Laboratorija, Laboratorija „12” un Palāta, bija slepenas indes pētniecības un attīstības laboratorijas, kurās savus izmēģinājumus veica Padomju slepenpolicijas aģentūras. Padomju zinātnieki veica vairākus eksperimentus ar ieslodzītajiem, kurus uzskatīja par tautas ienaidniekiem un uz viņiem izmēģināja sinepju gāzi, riciņu, digitoksīnu un daudzas citām vielām. Eksperimenta mērķis bija atrast gāzes, kuras pēc garšas vai smaržas nebija iespējams atpazīt. Ieslodzītie tika pakļauti eksperimentam ar ēdienu un dzērienu palīdzību. Visbeidzot, tika iegūts preparāts ar vēlamajām īpašībām, kuru nosauca par C-2. Saskaņā ar liecinieku liecībām, šīs preparāts cietušo mainīja pat fiziski ( tas kļuva īsāks, savārga un pēc 15 minūtēm nomira). Šīs preparāts tika izmēģināts uz dažāda vecuma cilvēkiem, lai pārliecinātos par tā darbību.
Tuskegee sifilisa eksperimenti.
The Tuskegee Study bija pētījumi ar sifilisu un tā iedarbību uz cilvēkiem, kuri veikti no 1932.- 1972. gadam Tuskagee, Alabamas štatā, kurā 399+ 201 afroamerikāņi tika pakļauti Sifilisa injicēšanas un ārstēšanas pētījumiem. Šīs pētījums kļuva bēdīgi slavens ar savu slikto attieksmi pret cilvēkiem un nelegālajiem pētījumiem. Subjektiem nekas netika ziņots par aplipināšanu ar sifilisu vai ko tādu, viņiem vienkārši pateica, ka ir sliktas asinis un piedāvāja bezmaksas medicīnisko aprūpi. 1932. gadā, kad pētījums sākās, standarta sifilisa ārstēšana bija toksiska, bīstama un apšaubāma prakse. Sākotnēji bija vēlme atrast citas ārstēšanas metodes, kā rezultātā dažiem no slimniekiem ārstēšana tika apzināti aizliegta. Līdz pētījuma beigām, tikai 74 no visiem izdzīvoja. Pārējie bija miruši no sifilisa vai tā izraisītajām komplikācijām. Tika inficētas arī viņu sievas un 19 no dzimušajiem bērniem piedzima ar sifilisu.
Unit 731.
Unit 731 bija slepena bioloģisko un ķīmisko ieroču pētniecības un attīstības vienība, kas veica nežēlīgus noziegumus Imperiālās Japānas labā II Ķīnas un Japānas kara laikā, kā arī 2. pasaules kara laikā. Šī vienība ir atbildīga par vieniem no bēdīgākajiem un nežēlīgākajiem kara noziegumiem, ko jebkad veikuši japāņi.
Lielāko daļu no nezvērībām pastrādāja komandieris Shiro Ishii . Unit 731 ietvēra eksperimentus ar visiem cilvēkiem un nežēloja nevienu. Ar cilvēkiem tika veikti ekstremitāšu amputēšanas, ķermeņa sasaldēšanas eksperimenti. Tika izmēģinātas dažādas sprāgstvielas, granātas, liesmu metēji. Ieslodzītajiem tika injicētas dažādas slimības un vīrusi. Injicēja arī STS slimības. Sarakstu varētu vēl papildināt, taču es to nedarīšu. Pēc kara beigām Ishii tika apcietināts par saviem nodarījumiem un 67 gadu vecumā nomira cietumā no kakla vēža.
Nacistu eksperimenti ar cilvēkiem.
Nacistu eksperimenti ar cilvēkiem bija masveida eksperimenti ar cilvēkiem 2. Pasaules kara laikā koncentrācijas nometnēs. Aušvicē, Dr Eduarda Virtza izvēlētie ieslodzītie tika pakļauti dažādiem eksperimentiem, kas šķietami palīdzēja izstrādāt vācu militāro spēku rīcības modeļus dažādās situācijās. Eksperimentos izmantoja arī bērnus, lai varētu manipulēt ar cilvēku pielāgojamību dažādām situācijām un eksperimentētu ar to ķermeņiem. Jozefs Mengele no ieslodzītajiem izvēlējās 1500 dvīņu pārus un tikai ap 200 cilvēki vēlāk izdzīvoja. Tika testēta šo dvīņu ģenētika. Tiem tika veiktas dažādas injekcijas, zāļu iebarošanas, lai pārbaudītu izmaiņas cilvēku organismos. Tika veikti eksperimenti ar cilvēka izturību pret aukstumu, cilvēku iemērcot ledusauksta ūdens tvertnē uz vairāk kā 3 stundām. Vēlāk eksperimentēja ar dažādu vīrusu un baktēriju iedarbību uz cilvēku. Veica pētījumus ar stingumkramjiem, gangrēnu... Speciāli tika radītas brūces, kurām ar stiklu un koka skaidu palīdzību neļāva dzīt. Infekcijas ārstēja ar sulfonamīdu un citām narkotiskajām vielām.
Citus rakstus saistībā ar
zinātni,
vēsturi,
mistiku,
medicīnu
un homoru vari atrast manā profilā---->http://www.spoki.lv/profils/gordons135">Šeit!http://www.spoki.lv/profils/gordons135">
