Neuzceltā Rīga44

Krasta ielas mikrorajons. Iekšpagalmi.

Mežciema mikrorajons, izstādājis arhitektu kolektīvs M.Gelža vadībā. Celtniecības darbi sākti 1977. gadā, projekts paredzēja garas 16 stāvu ēku ''sienas'' gar Gaiļezera un S. Eizenšteina ielu, tomēr celtniecības procesā izrādījās, ka vietējā celtniecības bāze nespēj nodrošināt ēku izveidi atbilstoši projektam, tādējādi tās aizvietoja ar tipveida 602.sērijas 9 stāvu paneļu ēkām.

Mežciema mikrorajons. Plānojumu shēmas.

Televīzijas un Radio centra projekts

Attīstoties tehnoloģiskajām iespējām (krāsainā televīzija, u.c.), jau septiņdesmito gadu sākumā radās priekšlikumi veidot jaunu vienotu Televīzijas un Radio kompleksu, jo esošās televīzijas stacijas telpas Āgenskalnā nebija īsti piemērotas televīzijas plašajām vajadzībām.

Projektētais komplekss sastāvēja no raidītāja - televīzijas torņa un redakcijas korpusu ēkām. Celtniecības darbi arhitektu kolektīva ar A.Purviņu priekšgalā projektētajai redakcijas ēkai tika sākti 1979. gadā. Pirmās kārtas celtniecības darbi oficiāli tika pabeigti 1986. gadā, tuvāko gadu laikā bija paredzēts esošai 22 stāvus augstajai redakcijas ēkai blakus uzcelt 27 stāvus augsto radio vajadzībām piemēroto ēku, tika veikti visi sagatavošanās darbi, pat izbūvēti ēkas pāļi. Sakarā ar ļoti smago ekonomisko stāvokli un vēlāko Padomju savienības sabrukumu, otrās kārtas būvniecība netika turpināta.  

Rīgas metropolitēns

Ņemot vērā Rīgas pilsētas straujos attīstības un iedzīvotāju skaita pieauguma tempus, jau ap septiņdesmitajiem gadiem sākās rdiskucijas par esošā transporta tīkla noslodzi, tika meklēti priekšlikumi un varianti šīs problēmas risināšanai. Viens no variantiem paredzēja metropolitēna izbūvi. Projektēšanas darbus uzņēmās specializētais metropolitēnu projektēšanas institūts Метрогипротранс (Metrogiprotrans).

Ar nelielu aizkavēšanos 1980. gadā PSRS Satiksmes ministrija apstiprina Rīgas pilsētas metropolitēna tehniski ekonomisko pamatojumu - projekta uzdevumu. Pilns pirmo līniju tehniskais projekts bija gatavs tikai 1988. gadā, pirmās līnijas Imanta - Jugla celtniecības darbiem bija jāsākas 1990. gadā, bet līnija pilnībā jānodod ekspluatācijā 2002. gadā. Celtniecības darbus aizkavēja vairāki aspekti, smagā ekonomiskā situācija Padomju savienībā 80-to gadu beigās, kā arī sabiedrības pieaugošais spiediens - nevēlēšanās jaunu viesstrādnieku tūkstošu ieplūdumu no citām republikām. Sabiedrības spiedienu pavadīja arī plašas protesta akcijas.