Cilvēki ir eksistējuši jau ilgu laiku. Daži no mūsu lieliskākajiem, visgrūtākajiem sasniegumiem ir tikuši atkārtoti. Kad cilvēki izsēdināja pirmo cilvēku uz Mēness, mēs to atkārtojām vēl 11 reizes pēc tam. Pat dažas no trakākajām dīvainībām dabā ir tikušas novērotas vairāk nekā vienu reizi. Vai zinājāt, ka Misisipi upe ir tecējusi atpakaļgaitā trīs reizes? Bet reizēm ir patiesi unikāli notikumi - neticamas lietas, kas vēsturē vairs nekad nav tikušas novērotas. Lūk, 9 piemēri
Neticami notikumi, kurus cilvēce pieredzējusi tikai vienreiz16
Vesta komēta
Dāņu astronoma Ričarda Vesta vārdā nosauktā komēta bija redzama 1976.gada martā. Tas bija fantastisks skats, ar zvaigžņlielumu jeb spilgtumu -0,3 tā bija spožāka pat par no Zemes redzamo Jupiteru. Šajā sarakstā šī komēta nav iekļuvusi dēļ sava spožuma, bet dēļ tās orbitālā perioda. Dažas komētas ir redzamas tikai reizi cilvēka mūžā, piemēram, slavenā Haleja komēta, kas apriņķo Sauli reizi 76 gados, bet tiek lēsts, ka Vesta komēta apriņķo Sauli tikai reizi 250 000 gados. Šis skaitlis nekādā ziņā nav noteikts, masas zaudēšana vai sadursme ar citiem saules sistēmas ķermeņiem varētu izmainīt komētas orbītu. Protams, 250 tūkstoši gadi ir ļoti daudz. Diemžēl, Vesta komēta saņēma ļoti mazu mediju uzmanību. Dažus gadus iepriekš tika sacelta liela ažiotāža saistībā ar Kohouteka komētas parādīšanos, tomēr tā visiem lika vilties. Tā nebija tik spilgta kā visi gaidīja, un tas noveda pie tā, ka Vesta komēta vairs nesaņēma pietiekamu atspoguļojumu medijos. Daudzi no mums palaida garām tās apciemojumu 1976.gadā, un mēs pavisam noteikti to vairs nekad neredzēsim.
Sauss Niagāras ūdenskritums
1969.gadā uz vairākiem mēnešiem tika apturēta ūdens plūsma divos no trim Niagāras ūdenskritumu veidojošajiem ūdenskritumiem, lai veiktu šī slavenā tūrisma objekta restaurēšanas darbus. Tas bija visnotaļ savāds skats - viens no lielākajiem ūdenskritumiem pasaulē pēkšņi kļuvis pilnīgi sauss, un, no ūdens tajā ne ziņas, ne miņas. Nav pārsteidzoši, ka tas piesaistīja milzīgu tūristu uzmanību. Vienas nedēļas nogales laikā vien tika reģistrēti 89 790 tūristi. Daźi no tiem pat nokāpa lejā pastaigāt pa sauso upes gultni, neskatoties uz policijas brīdinājumiem, ka darīt to ir bīstami. Darbi tika pabeigti un ūdens plūsma atkal atjaunota. Daudzi cerēja uz milzīgu atbrīvotā ūdens vilni, bet tā vietā, ūdeņi tika atbrīvoti pakāpeniski līdz plūsma normalizējās. Kopš tā laika nekas nav mainījies, lai gan nesen atkal ir parādījušās runas par vēl vienu ūdenskrituma izžāvēšanu, lai salabotu tiltu.
Viesuļvētra Atlantijas okeāna dienvidos
Lielas vētras Ziemeļatlantijā ir bieža parādība, ar vidēji 12 tropiskajām vētrām un 6 viesuļvētrām ik sezonu, bet tikai 9 tropiskās vētras ir tikušas reģistrētas Atlantijas okeāna dienvidu daļā kopš 1974.gada. Tā iemesli ir pērkona negaisu veidošanās trūkums, no kuriem arī veidojas vētras un ierasti augsta vertikālā vēja novirze, kas traucē šo spēcīgo vētru veidošanos. Tomēr, viena no šīm ārkārtīgi retajām Dienvidatlantijas tropiskajām vētrām tomēr pārtapa viesuļvētrā: Ciklons Katarina. Tā sauszemi sasniedza kā pirmās kategorijas viesuļvētra 2004.gada maijā, un ir vienīgā jebkad reģistrētā viesuļvētra Atlantijas okeāna dienvidu daļā. Šajā viesuļvētrā vēju stiprums sasniedza 37 metrus sekundē. Brazīlijā šī vētra nogalināja vismaz 3 cilvēkus un izpostīja 36 000 mājas.
Pirmais cilvēks, kurš pilnībā izārstēts no HIV
Apmēram 35 miljoni cilvēku ir miruši no tā saucamā cilvēka imūndeficīta vīrusa jeb HIV, un 2015.gadā vien nomira 1,1 miljons cilvēku. Ņemot vērā, ka ar šo slimību visā pasaulē šobrīd sirgst aptuveni 36,7 miljoni cilvēku, varētu šķist pārsteidzoši, ka tikai viens cilvēks no tā jebkad ticis izārstēts: Timotijs Brauns. Tas tika paveikts ar kaulu smadzeņu transplantāciju no donora ar ģenētisku mutāciju, kas padara imūnsistēmas šūnas pretoties spējīgas HIV infekcijai. Brauna kungs pēc viņa ārstēšanas 2007. un 2008.gadā joprojām skaitās izārstēts no HIV. Tik sarežģītu ārstēšanu atkārtot ir un būs grūti, bet ārsti un zinātnieki joprojām meklē veidus, kā izņemt šo sasniegumu no šī saraksta ar gēnu terapiju un citām līdzīgām metodēm.
Keringtona notikums
Keringtona notikums bija ģeomagnētiskā vētra, kuru izraisīja spēcīgs uzliesmojums uz Saules 1859.gada 1.septembrī. Tas nosaukts britu astronoma Ričarda Keringtona vārdā, kurš novēroja šo uzliesmojumu uz Saules. Nākamajā rītā uzliesmojuma lādēto daļiņu plūsma trāpīja Zemes magnetosfērai, izgaismojot naksnīgās debesis ar ziemeļblāzmām, kuras tika novērotas visā ziemeļu puslodē, kā arī Karību reģionā. ASV Klinšu kalnos strādājošie zeltrači no spožās gaismas pamodās un sāka gatavot brokastis, jo domāja, ka pienācis jau rīts. Cilvēki ASV ziemeļaustrumos pateicoties ziemeļblāzmu radītajai gaismai spēja pat lasīt avīzes. Daudz nepatīkamāk gāja Eiropā, kur aizdegās telegrāfa līnijas. Līdz tai dienai, neviens nezināja par Saules uzliesmojumu eksistenci. Mūsdienās Saules uzliesmojumi tiek rūpīgi novēroti, tomēr Keringtona notikums bija unikāls divu iemeslu dēļ: Tas trāpīja mums, un tas bija ārkarīgi spēcīgs, lielākais Saules uzliesmojums pēdējo 500 gadu laikā. Ja tamlīdzīgs notikums notiktu mūsdienās, tas varētu radīt zaudējumus 1-2 triljonu ASV dolāru apmērā.
Saules sistēmas abu ledus milžu apciemošana
Vienīgais cilvēku veidotais objekts, kas jebkad devies uz vai nu Urānu vai Neptūnu bija Vojager 2 kosmosa zonde. Tās pārlidojuma laikā pāri Urānam, Vojager 2 bija 81 400 kilometru attālumā. Tikai ar piecarpus stundām laika, kas bija paredzētas ledus milža pētīšanai, tā konstatēja, to ka Urāna atmosfēra sastāv no 85 procentiem ūdeņraža un 15 procentiem hēlija, ka tur 800 kilometrus zem planētas mākoņiem ir verdošs okeāns, ka tā magnētiskais lauks bija pārsteidzoši novietots pretī tā ekvatoram, un ka tam ir par 10 pavadoņiem vairāk, nekā iepriekš tika uzskatīts. Arī Neptūna pārlidojums sagādāja tikpat daudz pārsteigumu, tādus kā Lielā Tumšā plankuma pastāvēšana un aktīvo geizeru atklāšana uz Neptūna pavadoņa, Tritona. Šie unikālie apmeklējumi veido lielu daļu no tā, ko mēs par šīm planētām zinām.
Karakuģu sagūstīšana ar kavalēriju
1795.gada ziema bija tik auksta, ka holandiešu flote, kas bija noenkurota pie Tekselas salas iesala ledū Francijas Revolūcijas kara laikā. Tas ļāva francūžiem, komandiera Luī Laiora vadībā, uzbrukt karakuģiem zirgu mugurā. Tas noveda pie 14 kuģu sagūstīšanas. Ir dažas domstarpības par to cik daudz kaujas patiesībā notika. Nīderlandes ziņojumā teikts, ka tā nebija nekāda kauja, bet drīzāk diskusija ar francūžu rīkojumu izpildi. Francūži pavēlēja, lai kuģi ievēro militāro disciplīnu. Viens holandiešu ķirurgs uz sagūstītā kuģa klāja diezgan mierīgi ziņoja, "Sestdienas rītā mans padotais informēja mani, ka pie mūsu kuģa stāv franču huzāri. Es paskatījos, un tiešām, tur stāvēja huzāri." Laiors vēlāk ziņoja par uzbrukumu: "Kad kuģi mūs pamanīja, viņi gatavojās aizsargāties. Es aizsūtīju dažus vīrus uz priekšu, un sekoju ar pārējiem saviem spēkiem. Flote tika ieņemta. Jūrnieki uz kuģiem mūs uzņēma labprātīgi..." Šis ir īstais stāsts par to kā notika holandiešu flotes sagūstīšana. Francijas gleznotāji šo incidentu ir attēlojuši kā varenu kauju, un tieši tā to bieži vien atcerās. Kauja bija vai nebija, nav svarīgi, jo floti francūži ieņēma un tā ir vienīgā reize vēsturē, kad karakuģi ir tikuši ieņemti ar kavalēriju.
Cilvēces iznīcināta slimība
Kad 1967.gadā tika izvirzīts mērķis iznīcināt bakas, joprojām bija no 10 līdz 15 miljoniem inficēšanās gadījumu gadā, kas noveda pie 2 miljoniem nāves gadījumu un miljonus atstājot kroplus vai aklus. Pagāja vairāk nekā 10 gadi, bet pēdējais saslimšanas gadījums ar bakām tika konstatēts 1978.gadā, un 1979.gadā šī slimība oficiāli tika atzīta par likvidētu. Tā ir vienīgā cilvēku slimība, kuru cilvēce ir iznīcinājusi pilnībā. Līdz tam, tā bija drauds jau vismaz 3000 gadus, un tika iznīcināta tikai pateicoties koordinētiem centieniem no valstīm visā pasaulē. Kopumā, cilvēces vecākā un ļaunākā ienaidnieka iznīcināšana izmaksāja aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Bakas bija pirmā slimība pret kuru tika uzsākta pasaules mēroga cīņa, bet ne pēdējā. Citas slimības tiek apkarotas līdzīgos veidos. Gvinejas tārpu slimība, masalas, un teniāze, un daudzas citas, ir starp tām, kuras cer iznīcināt pilnībā. Mums atliek tikai cerēt, ka šo punktu varēs izņemt cik vien ātri iespējams.
Alus un sīrupa plūdi
Ja jums līdz šim likās, ka plūdus izraisīt var tikai ūdens vai dubļi, tad jūs maldāties. Divi no vēstures dīvainākajiem plūdiem ir notikuši attiecīgi Londonā un Bostonā. The Horse Shoe alus darītavai Londonas Sentgilsas rajonā piederēja milzīga, 6,7 metrus augsta fermentācijas tvertne. Šī tvertne bija brūnā portera alus brūvēšanas procesā 1814.gada 17.oktobrī, kad viens no tērauda riņķiem, kas šo tvertni saturēja kopā pārlūza, atbrīvojot 1,2 miljons litrus alus Londonas ielās. Pašā negadījumā bojā gāja astoņi cilvēki, vēl deviņi saindējās ar alkoholu un mira dažas dienas vēlāk. Darītava tika saukta pie atbildības, tomēr beigās vainīgo nebija. Savukārt, 1919.gada 15.janvārī tikpat dīvaina katastrofa piemeklēja Bostonu, ASV. Bostonā bāzētā Purity Destilēšanas Kompānija (ASV Industriālā Alkohola meitasuzņēmums), kas nodarbojās ar ruma un etanola iegūšanu no melases sīrupa, 1915.gadā pabeidza būvēt milzīgo sīrupa uzglabāšanas tvertni.Tērauda tvertne bija tiešām gigantiska: tās diametrs bija 27 metri, augstums 15 metri un tilpums 8700 kubikmetri. 1919.gada 15.janvāra pēcpusdienā kaut kas nogāja greizi. Milzīgā tvertne pēkšņi sabruka un viss tās saturs pārpludināja Bostonas ielas. Vairāki liecinieki ziņoja, ka sabrukšanas brīdī viņi jutuši kā dreb zeme, pirms tam dzirdot garu dārdoņu, līdzīgu tai kādu rada garām braucošs vilciens, pērkona grāvienam līdzīgu blīkšķi, un kad no tvertnes izšāvās kniedes, ložmetējiem līdzīgu skaņu. Sabrukšana atbrīvoja 8 metru augstu melašu vilni, kas pārvietojās ar ātrumu 56 km/h. Vilņa spēks bija pietiekams, lai no pamatiem norautu mājas un tās samīcītu. Vairāki kvartāli tika apludināti ar 60 līdz 90 centimetriem dziļu melases sīrupa masu. Melašu vilnis pārvietojās tik ātri un ar tādu spēku, ka nevienam, kam bija tā nelaime atrasties tā ceļā nebija ne mazāko izredžu izdzīvot. Vairums upuru noslīka mežonīgajā vilnī. Citiem virsū uzgāzās sagrautās mājās vai citi priekšmeti. Bojā gāja 21 cilvēks un vairāki zirgi. Aptuveni 150 cilvēki guva traumas. Pat vairākas desmitgades pēc traģēdijas vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka karstās vasaras dienās gaisā joprojām esot jūtama melases sīrupa smaka.