1988. gada 28. aprīlī no Hilo Havaju salās debesīs pacēlās Aloha Airlines 243. reiss, kas devās uz Honolulu. Uz klāja bija 90 pasažieri un pieci akalpes locekļi. Pēc apmēram 20 minūšu lidojuma, kad Boeing 737 bija pacēlies 7.3 kilometru augstumā, pēkšņi lidmašīnai atdalījās daļa priekšējās daļas jumta seguma un tā kļuva par sava veida lidmašīnu-kabrioletu...
Nevienam nebija skaidrs, kas īsti ir noticis. Stjuartes un pasažieri nezināja, vai lidmašīnai vispār vēl ir pilots, tāpēc tika sākts meklēt kāds, kurš prastu vadīt lidmašīnu. Pēc pāris minūtēm pasažieri pamanīja, ka lidmašīna veic dažādus manevrus, tā kā kāds pie stūres noteikti sēž. Pasažieriem trūka gaisa, turklāt lidmašīna kuru katru brīdi draudēja pārplīst uz pusēm, jo vispār bija brīnums, ka tā vēl turās kopā.
Pēc apmēram 10 minūšu bezcerīgā lidojuma gaisā, lidmašīna sāka veikt piespiedu nosēšanos Kahulu lidlaukā. Tā kā tā bija pamatīgi cietusi, nedarbojās arī visi indikatori, un pilotam bija aizdomas, ka nav atvēries priekšējais ritenis. Parasti šādās situācijās būtu jāpārlido pāri lidlaukam, un kāds no dispičeriem pateiktu - ir retenis vai nav? Bet tā kā lidmašīna burtiski juka kopā, laika šādam manevram, kas prasītu papildus 15 minūtes gaisā, nebija, un kapteinis lēma par labu lidmašīnas nosēdināšanai. Pārsteidzošā kārtā lidmašīna spēja nosēsties tā, it kā tā būtu ikdniešķa nosēšanās.
No 95 uz klāja uzkāpušajiem izdzīvoja 94. Bojā gāja tikai viena stjuarte, kura tik aizrauta no lidmašīnas laukā brīdī, kad pirmoreiz atdalījās jumts. Tiek izteikts pieņēmums, ka tik liela jumta daļa nekādi nevarēja atdalīties, tāpēc visdrīzāk tieši "lidojošā" stjuarte ar savu ķermeņa masu, tiekot sūkta laukā pa salīdzinoši nelielo bojājumu, norāva visu jumtu. Reiss 243 iegāja vēsturē kā visbojātākā lidmašīna, kas tomēr tikusi nosēdināta veiksmīgi.
