Neptūns0
27
5
Šī planēta nav saskatāma ar neapbruņotu aci, un pēc jaunajiem standartiem šī ir pēdējā planēta Saules sistēmā. Senie astronomi nemaz nezināja, ka pastāv tāda planēta, to atklāja tikai Urāna novērojumu laikā. Pirmās liecības par Neptūnu var atrast jau Galileja novērojumos, tikai viņš šo planētu noturēja par zvaigzni, kad to ieraudzīja tuvu Jupiteram naksnīgajās debesīs. Bet šāds atklājums viņam nelikās svarīgs. Tomēr vēlāk zinātnieki pamanīja, ka Urānu ietekmē kāda objekta gravitācijas spēks. 1845. gadā Džons Kūčs Adamss un Žans Irbēns Leverjē noteica nezināmā objekta atrašanās vietu. Gadu vēlāk J. Galle, balstoties uz abu iepriekšējo cilvēku pētījumu rezultātiem, atklāja Neptūnu. Tomēr, ja jau atklāja, balstoties uz angļa un franča pētījumiem, tad loģiski, ka pēc tam abas lepnās valstis sāka strīdēties, kurai tad pieder lielākas tiesības uz atklāto planētu. Urāna gadījumā bija vesela "ziepju opera" ar vārda došanu, Neptūna gadījumā viss notikās mierīgāk. Pats Galle ierosināja planētu saukt par Janusu. Angļi izteica domu par Oceanus vārdu. Tikmēr francūzis Arago ieteica planētu nosaukt par Leverjē. Kamēr pats Žans ieteica planētu saukt par godu romiešu jūras dievam Neptūnam. Un tā pakāpeniski šis vārds kļuva par starptaustisko planētas apzīmējumu. Tikmēr austrumos planētu sauc par Jūras Karaļa zvaigzni.
Neptūna uzbūve ir tāda paša kā Urānam, tikai slāņi atrodas savādākās attiecībās. Kodols sastāv no tām pašām vielām kā mantija, tikai pats kodols ir blīvāks, un virs tā vielas atrodas gāzveida stāvoklī. Tātad kodols un mantija sastāv no sasaluša ūdens kristāliem, metāna un amonjaka. Atmosfēra sastāv no ūdeņraža, hēlija un metāna. Pats ūdeņradis ieņem līdera pozīcijas ar 80% no aizņemtās vietas. Otrā vietā atrodas hēlijs un trešajā - metāns. Kaut gan metāns šeit ir diez gan maz, salīdzinot ar pārējām abām vielām, tomēr tas ir vairāk nekā uz Urāna, tāpēc Neptūnam ir vairāk zilās nokrāsas.
Reklāma
Uz Neptūna redzamas baltas un melnas mākoņu joslas, baltie mākoņi sastāv no sasaluša metāna. Lai gan Urāns un Neptūns ir līdzīgas planētas, pirmā nosauktā planēta ir no mierīgajām. Neptūna mākoņi ātri maina savu novietojumu, jo tos dzen stipri vēji. Planēta griežas ap asi pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam, bet paši vēji pūš no austrumiem uz rietumiem. Tikai šie vēji nav nekādi vājie un mierīgie, gan jau gandrīz visi atceras to ziemu, kad Latvijā toreiz dažas dienas plosījās lielā vētra, kad gāzās koki, pārtrūka elektrība un nebija jāiet uz skolu dažas dienas. Tad vēja ātrums sasniedza aptuveni 140 km/h, taču, salīdzinot ar Neptūna vējiem, Latvijas vētra bija kā ūdens piliens jūrā - uz Neptūna vēja ātrums sasniedz lielāko visā Saules sistēmā, pat 2000 km/h. Lielākā vētra redzama ik pēc 16 diennaktīm, tā ir Zemes lielumā, un to sauc par Lielo Tumšo plankumu. Ja šādu vētras ātrumu spētu izturēt vēja ģenerators, tad atomelektrostacijas jau būtu vēsture.
Nu ja būtu jāmin, kura starpplanētu stacija vienīgā un visvairāk ievākusi informāciju par Neptūnu, tad jau vairs nebūtu nemaz tik grūti atminēt, ka tā ir "planētu terminātors" jeb Voyager 2. Šī stacija ieguva pirmos uzņēmumus un atklāja Lielo Tumšo plankumu, kā arī atklāja sešus Neptūna pavadoņus un gredzenus. Vēl daudz informācijas par Neptūnu ir iegūts ar Habla kosmosa teleskopa palīdzību.
Kā jau rakstīju, Neptūnu nav iespējams ieraudzīt. Ja gribās tomēr redzēt, tad ar speciālu tehniku jāskatās tāpat kā uz Urānu, tikai šoreiz planēta redzama blakus Mežāža zvaigznājam.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
