Neatklātie noziegumi: Stephanie Crowe lieta (TURPINĀJUMS)1

Vēlāk, tiesā, izmeklētāji atrastās pie Tuita lietas uzskatīs par pierādījumiem Tuita vainas pierādīšanai-ledenes papīrītis bija tieši tāds pats kā Krovu mājā atrastās, “Snickers” šokolādes batoniņus vienmēr pirka Šerila un baltās sērkociņu kastītes viņš varēja atrast un paņemt no Krovu mājas pagalma, kur tās atradās. Vīrieti nopratināja, neko jaunu vai svarīgu neuzzināja un palaida, piekodinot, ka, ja viņš vēlreiz kaitēs Eskondido iedzīvotāju mieru, viņu iesēdinās. Izmeklētājiem Tuits neradīja aizdomas, jo vīrietis ar lielam grūtībām orientējas apkārtējā vidē, neatcerējās pat to, ko darīja vakar, viņam bija grūti apzinaties apkartnotiekošās lietas savas slimības ietekmē, tāpēc izmeklētajiem bija grūti iedomāties kā šis no savas slimības bezspēcīgais vīrs varēja ielauzties mājā, kas ir pilna ar cilvēkiem nakts laikā, noslepkavot meiteni un neatstāt nevienu pierādījumu aiz sevis. Tuita “piešūšana” pie lietas viņiem likās neloģisks lēmums. Taču izmeklētāji pieļāva lielu kļūdu, kad aizmirsa no Tuita paņemt pirkstu nospiedumus pirmajā aizturēšanas reizē, tāpēc policija aizturēja viņu vēlreiz, uz ko Tuits noreaģēja adekvāti un atzinās policijai, ka pats vēlas palīdzēt, tāpēc labprātīgi devās līdzi uz policijas iecirkni. Pēc dažām dienām Tuits atkal tika aizturēts par uzmācīgo un biedējoši uzvedību, bet jau citā apkaimē. Tuits paskaidroja savu uzvedību ar vēlmi uzzināt vai nogalinātās meitenītes ģimene vēl atrodās pilsētā. Tuitu kārtējo reizi izlaida, jo ne ieroci, ne narkotikas neatrada aizturēšanas brīdī.

Laikā, kad notika visas pratināšanas, izmeklēšanas mājās, galvenais tiesu medicīnas eksperts Eskondido apgabalā Braens Blekborns veica uzmanīgu noslepkavotās meitenes līķa izmeklēšanu, kuras laikā konstatēja 9 brūces, no kurām 2 bija labā pleca aizmugurējā daļā, uz kreisā vaiga, caurdurtas bija arī abas ausis, kā arī miesas bojājumi bija redzami gan uz kreisās, gan uz labās kakla puses, pakauša, labā pleca priekšējās virsmas un uz kreisās krūts. Visi šie miesas bojājumi bija veikti ar nazi. Brūču lokalizācija liecināja, ka cilvēks, kurš nogalināja Stefāniju, izjuta izteiktu un pastiprinātu nepatiku un pat agresiju pret meiteni. Dūrieni labā pleca aizmugurējā daļā un kreisajā krūti arī bija nāvi sekmējošie dūrieni, jo aizskāra dzīvei svarīgos asinsvadus. Šajās vietās naža asmeņa dziļumi bija vairāk kā 13cm. No sāpju šoka meitene iekrita bezsamaņā un nomira. Seksuālas vardarbības pēdas uz meitenes ķermeņa Blekborns neatrada, kas norāda uz to, ka slekavībai bija citi motīvi. Autopsijas rezultātā tika noskaidrots, ka meitenes nāve iestājās, apmēram, divas ar pusi stundas pēc pēdējās ēdienreizes, kuru Stefānija kopā ar ģimeni ieturēja laika posmā no 18:00 līdz 18:30, pēc ģimenes liecībām, kas nozīmē to, ka meitene zaudēja dzīvību laika posmā no 20:30 līdz 21:00, bet tas galīgi neatbilda tam, ko stāstīja ģimenes locekļi, kas pēdējo reizi Stefaniju dzīvu redzēja ap desmitiem vakarā, kad viņa novēlēja viņiem labu nakti. Kleitors, kas atradās labaratorijā autopsijas laikā kopā ar Blekbornu pajautāja kā tas ir iespējams, jo eksperta pieļāvums nesakrīt ar ģimenes liecībām, Blekborns aptuveno nāves laiku paildzināja līdz pusē vieniem naktī, kas nozīmē to, ka uz brīdi, kad meiteni atrada mirušu viņa bija jau kā minimums 6 stundas mirusi un kā maksimums 10. Ekspertīzes laikā veiktās pārbaudes liecināja, ka nazis ar kuru tika sadurts meitene bija specifiskas formas un tam nebija gara asmeņa. Izmeklētajiem Krovu ģimenes mājā vien sanāca atrast aptuveni 40 nažus, bet neviens nebija līdzīgs tam ar kuru nogalināja Stefāniju, lai gan viena naža iztrūkums virtuves nažu komplektā, ko lietoja ģimene, radīja jautājumu vecākajiem ģimenes locekļiem. Izmeklētāji centās uzzinat, kur atrodas iztrūkstošais nazis uz ko ģimene atbildēja, ka viņš jau sen ir izmests, jo tas bija salūzis. Izmeklētajam Kleitoram nebija citas izvēles kā tikai noticēt viņu vārdiem, jo iespējas pārbaudīt viņam nebija. Kleitors deva norīkojumu policistiem vēlreiz pārmeklēt visu māju, lai atrastu kaut vienu pierādījumu, ka Stefānijas nāvē ir vainīgs kāds no ģimenes locekļiem, taču nekādu asins traipu neatrada ne istabās, ne uz mēbelēm, ne uz drēbēm neatrada. Nebija arī atrasti pierādījumi, kas liecinātu par pēdu slēpšanu. Pat pēc tik rūpīgas pārbaudes, nozieguma pēdas netika atrastas, vienīgā vietas, kura netika pārbaudīt bija vecāku vannasistabā esošā plaukta pēdējais nodalījums, jo tas bija slēgts. Kad izmeklētajiem sanāca viņu atvērt, iekšā viņi atrada narkotisko vielu lietošanas piederumus, kas, acīmredzami, tur vecākiem bija noslēpti, lai bērni tos neatrod, ka arī, plauktā bija atrasti 1,7g kristāliskā metamfetamīna, kas pēc ASV likumdošanas netiek uzskatīts par daudzumu, kas paredzēts tālākizplatīšanai. Vēlāk šo atradumu prokurors neuzskatīs par būtisku pierādījumu un nepiespriedīs nekādu tiesas sodu vecākiem par narkotiku uzglabāšanu mājas. Tiklīdz izmeklētāji bija ieguvuši pirmos izmeklējuma rezultātus, viņi izlēma Maiklu un Šenonu Krovus ievietot bērnu namā uz laiku, kamēr netiks noskaidroti visi slepkavības apstākļi. Vecākus izvietoja hotelī uz laiku, kamēr mājās tiek veikta izmeklēšana. Bērnu namā Maikls ar Šenonu nakti pavadīja raudot. Pat ja sākumā Maikls neizrādīja nekādus pārdzīvojumus, šķiršanās no vecākiem Maiklu salauza.

Uz jautājumiem vai Maikls nogalināja māsu un vēl 15 šāda tipa jautājumiem Maikls atbildēja noraidoši, taču programma piefiksēja Maikla balss tonalitātes izmaiņas, kad viņš atbildēja uz jautājumu par to, vai zin kas nogalināja māsu. Tas bija lūzuma punkts izmeklēšanā. No tā brīža izmeklētāji pastiprināja spiedienu uz jauno zēnu, lai uzzinātu taisnību vai izdabūtu no viņa atzīšanos. Kleitors pastāstīja zēnam, ka viņa istabā tika atrastas māsas asinis un ka viņi jau sen zin, kas ir vainīgais, viņiem tikai vajag, lai slepkava atzīst savu vainu. Maiklu šī ziņa satrieca un viņš salūza. Zēns sāka šaubīties pats sevī. Viņš pārstāja noliegt savu vainu, bet arī neatzina to.

Kad mazā zēna psihe bija salauzta, Kleitors piedāvāja zēnam uzrakstīt vēstuli savai mirušajai māsai, kam zēns piekrita. Kleitors šādā veidā cerēja iegūt atzīšanos, taču Maikls vēstulē atvainojās māsai par visu ko ir darijis, atzinās, ka ļoti viņu mīl un ilgojās, kā arī viņš pastāstija, ka viņam liek atzīties slepkavībā, kuru viņš nav veicis. Kleitors šajā ziņā saskatīja paslēptu atzīšanos un izlēma iet līdz galam, lai uzzinātu kādā veidā Stefānijas brālis ir iesaistīts viņas nāvē.  Otrās pratināšanas dienas laikā, kāds no izmeklētājiem izstāstija Maiklam par brūcēm uz meitenes ķermeņa un to, ka neviens svešinieks nevarēja tikt iekšā mājās nepamanīts. Tas līdz galam salauza zēnu. Viņš sāka stipri raudāt un jautāt, kas tagad ar viņu būs, viņš nepārstāja atkārtot, ka negrib atcerēties 21.janvāra nakts notikumus. Zem lielā spiediena un pārdzīvojuma par notiekošo zēns sāka atklāties un pastāstija policistiem par savām attiecībām ar māsu.  Viņš ienīda Stefāniju, jo viņa visur bija labāka un veiksmīgāka par viņu. Viņa vienmēr bija uzmanības centrā, kā arī viņai bija daudz draugu un paziņu. Stefānija lika Maiklam justies nevajadzīgam, kā niecībai. Viņš ienīda visu savu ģimeni. Tāpēc bieži vien no nepatīkamās realitātes slēpās savā fanatāziju pasaulē ar videospēļu palīdzību.  Kamēr zēns bija atklāts un gatavs runāt, izmeklētāji izmantoja šo iespēju un pajautāja, cik reizes tieši Maikls sadūra māsu, uz ko viņš atbildēja, ka 3 reizes. Izmeklētāji it kā speciāli izlaida šo faktu nesakritību un jau tās pašas dienas vakarā Maikls bija apsūdzēts māsa noslepkavošanā uz aizsūtīts uz apgabala nepilgadīgo koloniju. Tikai nākošajā dienā zēna vecākiem sanāca ar viņu parunāt un viņi bija vairāk kā pārliecināti, ka Maikls atzinās tikai tāpēc, ka uz viņu tika veikts spiediens no izmeklētāju puses.  Izmeklētāji panāca savu, Maikls atzinās. Nākošais solis bija atrast nazi ar ko māsa tika nogalināta un viņa sabiedrotos, jo viņi bija paŗliecināti, ka Maikls nevarēja viens paveikt šāda veida slepkavību. 

Maikla sabiedrotos izmeklētāji sāka meklēt zēna draugu loka vidū. Kādā no dienām izmeklētāju grupa ar Kleitoru priekšgalā ieradās Džošua Tredvejo mājās, kad zēns kopā ar jaunāko brāli garāžā veidoja skolas projektu. Izmeklētāju uzmanību pievērsa nazis, ko Džošua brālis turēja rokās. Nazis bija līdzīgs naža aprakstam, ar ko bija nogalināta Stefānija. Izmeklētāji izlēma noskaidrot, kuram no brāļiem pieder nazis. Jaunākais brālis teica, ka nazis pieder Džošua, bet Džošua teica, ka nazis pieder brālim. Brāļu atbilžu nesakritība apstiprināja izmeklētāju pieņēmumu par to, ka viens no viņiem ir iesaistīts meitenes nāvē.  Pēc nedēļas Kleitors uzzināja, ka no otra Maikla drauga mājas ir pazudis neparasts ķīniešu nazis, kas pēc apraksta atbilst tam nazim, ko izmeklētāji redzēja pie Džošua mājās. Par šo zudumu policijiu informēja Aarona Houzera māte, kas pamanīja, ka no dēla nažu kolekcijas ir pazudis neparastais nazis. Brīdī, kad māte pazvanija policijai, viņa nedomāja par to, kā šis zvans izvērtīsies pret viņas dēlu. Viņa vienkārši pildīja likumpaklausīga pilsoņa pienākumu, kā viņai šķita. Kleitors bija pārliecināts, ka ir atradis slepkavības ieroci un Maikla Krova līdzsabiedrotos māsa slepkavībā-Džošua Tredveju un Aaronu Hauzeru. 

1998.gada 28.janvārī izmeklētāji atkārtoti devās pie Džošua uz mājām, kur palūdza viņu kopā ar vecākiem doties uz policijas iecirkni uz pratināšanu, pat nesaktoties uz to, ka brīdī, kad policija ieradās, zēns svinēja savu 15 dzimšanas dienu. Zēnu aizturēja par naža zādzību.  Šīs pašas dienas vakarā sākās Džošua pratināšana, kura turpinājās līdz nākošās dienas 8 rītā. Zēns noliedza savu vainu, pamatojot to ar to, ka viņš neko nezin par nazi un ka savus vārdus viņš ir gatavs pārbaudīt ar poligrāfa palīdzību, taču Kleitors bija apņēmības pilns "izvilkt" vainas atzīšanu arī no Džošua tādā pašā veidā, kā viņš to izdarīja gadījumā ar Maiklu. Tajā brīdī Kleitors vēl nezināja, ka zēnu atzīšanās tiesā netiks ņemtas vērā ļaujot slepkavām aiziet no soda. Džošua salūza zem lielā Kleitora spiediena un izstāstija, ka Maikls bija splepkavības iniciātors. Viņš izstāstija Aaronam, cik ļoti neieredz māsu. Visas Ziemassvētku brīvdienas zēni plānoja Stefānijas slepkavību, ko pēc tam arī īstenoja. Maikls nogalināja māsu. bet Aarons viņam palīdzēja ar pēdu slēpšanu.  Zēns raudāja pratināšanas laikā, jo nesaprata, ko vēl no viņa grib. Pēc 4 stundu pratināšanas, zēns izmeklētājiem iztāstija, ka Aarons ir draudējis nogalināt Džošua un visu viņa ģimeni, ja tas nodos draugus. 1998.gada 10.februārī Džošua bija apcietināts par Stefānijas Krovas slepkavību. 

Nākošajā dienā, 1998.gada 11.februārī policija ieradās skolā, kur pie direktora izsauca Aaronu Hauzeru, lai aizvestu viņu uz policijas iecirkni. Policijai neizdevās "izvilkt" vainas atzīšanu no Aarona. Viņu bija neiespējami salauzt. Metode, kas nostrādāja ar Maiklu un Džošua, šajā gadījumā bija bezspēcīga. Vēl 28.janvārī, kad notika Džošua pratināšana, Kleiters lika zēnam pazvanīt Aaronam un izdabūt no viņa vainas atzīšanu, taču Aarons uzvedās līdzsvaroti un mierīgi, noliedzot jebkādu savu līdzdalību Maikla māsas slepkavībā. Sarunas laikā Aarons mēģināja nomierināt Džošua, sakot, ka viņi nav izdarījuši neko sliktu un pat ja Maikls ir nogalinājis savu māsu, viņš par to neko nezin.  No visiem trīs zēniem, Aarons nekad savu vainu tā arī neatzina. Pratināšanas laikā uz izmeklētāju aizdomām par zēna līdzdalību krimnāllietā zēns reaģēja ar aizvainojumu un neasprašanu. Zēns centās aizstāvēt ne tikai sevi, bet arī draugus, noliedzot viņu vainu slepkavībā.  Nekādu faktisku pierādījumu attiecībā pret Aaronu nebija, izņemot Džošua vārdus. 1998.gada 11.februārī apcietināts par slepkavību bija arī trešai zēns.  

Jaunums par triju zēnu aizturēšanu Stefānijas Krovas slepkavībā izplatījās ātri. Advokātam, kas apņēmās zēnus aizstāvēt šajā šaušminošajā slepkavībā , nozīmēja lielas dividentes. Jo lielāku rezonansu sabiedrībā izraisa krimināllieta, jo vairāk slavas un naudas, līdz ar to, iegūs advokāts, kas aizstāv aizdomāsturamos. Tāpēc nav brīnums, ka aizstāvēt zēnus, kuru vecāki nebija bagāti un slaveni, šajā lietā apņēmās labākie valsts advokāti, no kuriem aktīvākā un spilgtākā kļuva 37 gadus vecā advokāte Mērija Elēna Ērtridža.  Pēc sarunas ar advokātiem Ērtridža bija pārliecināta, ka vinnēs šo lietu par labu zēniem, jo pilnīgi viss norādija uz to, ka izmeklēšanas process bija veikts nepareizi.  Aprīļa vidū kriminalistiskā labaratorija izsniedza rezultātus par visiem Stefānijas Krovas slepkavībā atrastajiem pierādijumiem, kas gāja pilnīgā pretrunā ar izmeklētajā Kleitora versiju.