Policijai izdevās atrast video, kurā meitenes apspriež to, kā viņas gribētu tikt nogalinātas. Pēc šī video policisti izlēma pārbaudīt meiteņu telefonus, taču tur nebija nekādas informācijas par Skaileru un to, kas notika. Lai gan Skaileras vecāki turpināja aizstāvēt savas meites draudzenes, policijas par savām aizdomām kļuva pārliecinātāki. Kārtējo reizi viņi nokalusījās stāstu par meiteņu vakaru un izlēma pārbeudīt kameru ierakstus no vietām, kur viņas pavadīja laiku. Viena no kamerām piefiskēja Šilas mašīnu 00:39, taču video materiālā nebija redzams vai Skailera ir ar meitenēm, jo pēc iepriekš dzirdētā stāsta, meitenes apgalvoja, ka ap pusnakti atvadījās no Skaileras. Tā pat meitenes arī izstāstija, ka nekur, Skaileras pazušanas naktī, no pilsētas prom nebrauca, taču izmeklētāji uzzināja, ka Šila un Reičela bija citā pilsētā, kas atradās 45 minūšu braucienā no viņu mājām.
Kad meitenēm pajautāja par braucienu uz citu pilsētu, viņu liecības sāka nesakrist un meli pamazām sāka atklāties.
Šila apgalvoja, ka brīdī, kad meitenes devās uz citu pilsētu, viņas bija divatā ar Reičelu, taču Reičela izstāstija, ka viņas visas kopā devās uz Bleksvilu. Tik līdz kā Šila uzzināja, ka Reičela izmainīja savu stāstu viņa izmainīja arī savu, sakot, ka Skailera bija kopā ar viņām, taču viņas neatradās Bleksvilā, bet gan Breivā, kas ir pilsēta uz Dienvid-Virdžinijas un Pensilvānijas štatu robežām. Tieši Breivā Skailera izlēca no mašinas un ieskrēja mežā. Meitenes centās viņai sekot, taču nevarēja viņu atrast. Meitenes sāka saprast, ka ticība viņu stāstiem zūd un Šila piedāvāja iziet poligrāfa testu. Viņa izgāzās. Dienā, kad poligrāfs bija jāiet Reičelai, pa ceļam uz iecirkni, meitene izlēca no mašīnas un aizbēga. Visi šie notikumi policiju pārliecināja savos pieņemumos un aizdomās. Izmeklētāji izlēma ar saociālo tīklu palīdzību likt meitenēm atzīties. Tik līdz Skaileras vecāki sāka likt ierakstus savos profilos par karmu un to, kā viss nodarītais atgriežās, arī pārējie cilvēki pievienojās. Spiediens uz meitenēm bija neiedomājams un tas nesa rezultātu-Reičela salūza. Gandrīz 6 mēnešus pēc tam kā Skailera pazuda, kad policija saņēma zvanu no Reičelas mātes, kas apgalvoja, ka meitene skraida pa apkaimi un viņu nav iespējams nomierināt. Zvana laikā Reičela iesita savai mātei. Dispičeris dzirdēja, ka Reičelas mājās notiek kaut kāds trakums un ir skaidrs, ka meitene grib uztaisīt pašnāvību. Policija ieradās momentāli un aizveda viņu uz slimnīcu. Slimnīcā notika kaut kas tāds, kas policistiem lika meiteni no slimnīcas aizvest uz policijas iecirkni, tā vietā, lai aizvestu uz mājām. Pirmie Reičelas vārdi, ko viņa pateica, kad tikko ienāca policijas ēkā bija "mēs viņu sadūrām".
2013.gada 16.janvārī Reičela Šofa atzinās Skaileras Nisas slepkavībā un stāsts par to, kas notika 2012.gada jūlijā beidzot nāca gaismā.
Reičela izstāstija, ka viņa kopā ar Šilu jau mēnešiem plānoja nogalināt Skaileru. Viņas gandrīz gadu domāja par to, kā viņas nogalinās draudzeni, kā tiks vaļā no ķermeņa, kā slēps pēdas un ko teiks pēc tam. Galīgo lēmumu par dienu, kad Skailerai ir jāmirst pieņēma Reičela. Meitene gribēja tik vaļā no Skaileras pirms viņa aizbrauc uz kristīgo nometni. Kopā ar Šilu viņas salasija nepieciešamās lietas, ielika visu mašīnas bagāžniekā un devās pēc Skaileras. Sākotnēji Skailera nevēlējās iet ārā ar draudzenēm, bet meitenes viņu pierunāja. Izrādījās, ka draudzenes satikās nevis vienpadsmitos vakarā, bet gan pusē vienos naktī, kas norāda uz to, ka video kameru ieraksta materiālā bija redzama Šilas mašīna, kas norādija uz nesakritībām ar Šilas stāstu.
