Mirušais puisis neizskatījās pēc sevis. Viņa galva bija pietūkusi, seja deformējusies, rokas bija piespiestas pie sāniem ar pirkstu galiem vērstiem uz pēdu pusi un kājas bija saliktas kopā. Visu laiku, līdz brīdim, kad skolēni pamanīja zeķes, kas spīd no satītā paklāja/matrača vidus, Kendrika līķis pavadīja vertikālā stāvoklī ar galvu uz leju. Policija uzreiz izvirzija versiju, ka zēna nāve bija nelaimes gadījums, jo nereti skolēni mēdza atstāt savas lietas satītajos paklājos/matračos, jo viņiem nebija pietiekami daudz skapīšu, kuros glabāt lietas. Policija uzskatīja, ka zēns mēģināja izdabūt no paklāja/matrača apakšas savus sporta apavus, taču iesprūda un nosmaka. Šādu pieņemumu viņi izvirzīja, jo pie zēna galvas tika atrasts viens viņa apavs un otrs atradās blakus pie kājām. Kendrika vecākiem šī versija nelikās loģiska, jo satītā paklāja/matrača diametrs nebija pat puiša plecu platumā, lai bez grūtībām tiktu iekšā. Viņiem radās aizdomas, ka zēna nāve nebija traģisks notikums, bet gan slepkavība. Uz šādām aizdomām vecākus pavedināja arī tas, ka dīvainā kārtā video ieraksti no tās dienas vakara bija pazuduši vai izdzēsti.
Vecāki izlēma veikt atkārtoto autospiju. Ģimene nolīga savu tiesas medicīnas ekspertu. Veicot atkārtoto pārbaudi eksperts uzzināja, ka visi Kendrika iekšējie orgāni pirms tam tika izņemti un to vietā saliktas saburzītas avīzes. Ģimene uzreiz griezās pie firmas, kas nodarbojās ar zēna bēru organizēšanu un tie apgalvoja, ka uz brīdi, kad ķermenis bija atvests uz vietu, kur to sagatavo pirms bērēm, viņš jau bija bez iekšējiem orgāniem, tāpēc viņiem nācās viņu sapildīt ar avīzēm. Vēl viena lieta, ko pamanīja eksperts bija maza brūce uz Kendrika kakla aizmugurējās virmas. Šādu brūci viņš nevarēja iegūt iekrītot/ielienot satītajā paklājā/matracī. Neatkarīgais eksperts izvirzija hipotēzi, ka kāds apzināti uzbruka Kendrikam, savainoja viņu un tad ietina matracī un novietoja vertikālā pozīcijā. Tā pat arī parādījais aizdomās turamie-brāļi Belli, ar kuriem Kendrikam pagātnē bija saķeršanās.