Sievietes gladiatores izraisīja skandālu
Gladiatoru cīņu rīkotāji pastāvīgi izdomāja jaunus paņēmienus, kā ievilināt skatītājus amfiteātrī. Ap Kristus dzimšanas laiku arēnās parādījās sievietes gladiatores. Daļu no viņām pārģērba par amazonēm un lika cīnīties ar plēsīgiem zvēriem, kamēr citas cīnījās savā starpā.
Romieši ņirgājās par šīm cīnītājām un uzskatīja, ka sievietēm nav vietas asiņainajā arēnā. Tomēr vislielāko skandālu izraisīja daudzu augstdzimušu dāmu vēlēšanās piedalīties gladiatoru cīņās. Romiešu elite juta, ka tā būtu sabiedrības augstākās kārtas cieņas aizskaršana. Tādēļ 19. gadā pēc Kr. izdeva likumu, kas aizliedza sievietēm no augstākajiem sabiedrības slāņiem iestāties gladiatoru skolā.
Taču šo aizliegumu bieži vien neņēma vērā. Juvelāns, kas dzīvoja laika posmā no 60.-127. gadam, savā satīrā smējās par sievietēm, kuras kļuva par gladiatorēm pēc savas gribas. Lai to apturētu, imperators Septimijs Sevērs ap 200. gadu vispār aizliedza sievietēm cīnīties arēnā.
Imperatori pret gladiatoriem
Divi visvairāk ienīstie Romas imperatori ne vien ļoti labprāt vēroja gladiatoru nāvi arēnā, bet arī paši piedalījās šajā slepkavošanā.
Lielākā daļa Romas imperatoru organizēja gladiatoru cīņas, lai svinētu triumfu vai palielinātu savu popularitāti. Taču divi imperatori cīņas ārēnu pārvērta par tādu murgu, ka bija pretīgi pat gladiatoru cīņu skatītājiem. Kaligula (12.-41. g. pēc Kr.) bija ļoti iecienījis gladiatoru cīņas un, kā vēsta antīkie avoti, bieži pats tajās piedalījās. Viņš nekad nevalkāja bruņas, bet pretinieks baidījās ievainot imperatoru. Kaligula labprāt piespieda miesās vājus, jau pensionētus gladiatorus cīnīties ar plēsīgiem zvēriem. Kas stipri pieauga arēnas plēsoņu barošanai nepieciešamās liellopa gaļas cena, viņš pavēlēja tos barot ar noziedziniekiem.