Nāvessods ar lielgabalu bija nāves soda veids, kad upuri piesēja pie lielgabala un tad izšāva. Upuri piesēja tā, ka viņa mugura aizsedza liegabala atveri. Pēc izšaušanas upura galva parasti aizlidoja kādus 15 m uz priekšu, rokas aizlidoja pa labi un pa kreisi, bet kājas palika zem liegabala, principā ķermenis tika izārdīts un nekas daudz nepalika pāri.
Nāvessods ar lielgabalu10
214
0
Šāds nāvessoda veids bija pazīstams jau 16. gs. Mogulu impērijā, un to pielietoja līdz 20. gs. To pielietoja portugāļu kolonisti 16. un 17. gs., sākot no 1509. g. Ceilonā (Šrilankā) līdz pat Mozambikai un Brazīlijai. Moguli to pielietoja pret dumpiniekiem.
Tāpat šis soda veids tiek saistīts ar britu koloniālo valdīšanu Indijā. Pēc 1857. g. sacelšanās tādā veida tika sodīti dumpinieki , tāpat kā dezertieri. Briti sodīšanas veidu pārņema no moguliem tikai ap 18. gs. vidu.
Ķermeņa iznīcināšana un atlieku izsvaidīšana pa plašu terotoriju tika darīta ar nolūku, par cik tam bija reliģiska nozīme - tas novērsa nepieciešamo reliģisko rituālu veikšanu kā musulmaņiem, tā arī indusiem. Tādā veidā tiem, kas ticēja, soda veids sniedzās vēl tālāk par nāvi. To ļoti labi saprata ārzemju kolonizatori.
Pats nesenākais šāda veida nāves sods tika izpildīts Afganistānā 1930. g. pret 11 Pandžširi dumpiniekiem.
Bildē var redzēt nāvessodu no 19. gs. vidus Irānā, Širazā.
Tev patiks šie raksti
+
