Nereti cilvēki ar naudu saprot kaut ko mistisku un ietekmīgu, taču nauda ir vien līdzeklis, ar kuru nodrošināt apmaiņu ar dažādām precēm. Parasti cilvēks vismaz reizi savā mūžā ir piedzīvojis kaut kāda veida naudas maiņu vai piedzīvojis situāciju, kad naudai nav tā vērtība, kāda tai tiek piešķirta vai viņš nevar par naudu nopirkt to, ko ir iekārojis. Nauda ir ērts līdzeklis, kā sakārtot preču vērtību attiecības un tie kuri spēj pietiekami labi sabalansēt vērtību attiecības starp precēm, pamanas no darījumiem iegūt peļņu, bet neskatoties uz to pastāv dažādi riski kuri saistīti ar naudas apgrozību kādā vietā - inflācija, deflācija utt.
Naudas attīstības posmi:
1 Gliemežvāku posms - vēljoprojām ir sastopams ciltīs, kuras ir norobežotas no civilizācijas. Naudu vien savā starpā izmanto jaunavas, kuras spēj atrast kaut kāda veida košākus priekšmetus - gliemežvaķus, putnu spalvas vai neredzētus ziedus, kurus izkaltē. Ciltīs, kuras ir norobežotas no ārpasaules, pieaugušie nepiedalas dažādu starplīdzekļu izmantošanā, kuri nodrošina preces vērtības apkopošanu. Vai katras cilts vecākais sevi uzskata par gudrāko un spējīgāko, tāpēc uzskata, ka spēj izdarīt visu pats un arī pats visu zin, kas viņam liedz laiku tērēt kaut kādiem pa zemi salasītiem krāšņumiem.
2 Rotaslietu posms - raksturīgs bija pirmatnējā sabiedrībā. Rotaslietu izgatavošana tika uzticēta labākajam meistaram un pirmatnējās sabiedrības valdniekiem bija iespēja savā starpā salīdzināt savas cilts meistara spējas apstrādāt kādu materiālu. Rotaslietas vien tika izmantotas, lai ciltis spētu apliecināt cieņu un atzīšanu starp tās pārstāvjiem.
3 Pilsētvalsts posms - valdnieks centās nodrošināt kādā noteiktā apgabalā savas monētas vai kāda cita materiāla veidnes izmantošanu preces apmaiņai. Pēc apritē esošās monētas vai māla priekšmeta varēja noteikt, kurā valdnieka teritorijā atrodies. Valdnieka uzdevums bija nodrošināt pietiekami atpazīstamus un vieglus priekšmetus preces apmaiņai, kurus pie noteiktiem apstākļiem varēja pieņemt no to izmantotājiem. Šāda naudas izmantošana nodrošināja kādā teritorijā esošo iedzīvotāju drošību, jo krīzes gadījumā valdnieka uzdevums bija savus pakļautos nodrošināt ar kritiskajām precēm vai patvērumu. Šāda veida naudas ieviešana palīdzēja valdniekam labāk aprēķināt savā pakļautībā esošo ļaužu skaitu, lai uzturētu pietiekami daudz pārtikas, pārtikas glabātuvēs un veidotu nožogojumus, kuros viņa pakļautie varēja patverties laupīšanas gadījumā vai tiktu nodrošināti ar pārtiku bada laikos, kad kaut kādu apstāķļu dēļ nevarēja ievākt ražu - nodedzināti lauki, sausums utt.
4 Feodālais posms - preču apmaiņas līdzekļus varēja sākt arī ieviest citi teritorijas pavalsnieki. Šādā viedā valdniekiem bija iespēja novērtēt viņu pārvaldījumā esošajā teritorijā nepieciešamo līdzekļu nepietiekamību, tāpēc viņam bija iespēja vienoties ar kādu citu valdnieku, kuru viņš pazina par kāda noteikta resursa apgūšanu vai iepirkšanu, kas viecināja feodālo sabiedrību savstarpējo tirdzniecību. Parasti feodālās sabiedrības valdnieks ar savu vārdu garantēja kāda pavalstnieka vai pavalstnieku iespēju nodrošināt sabiedrības vajadzību ar pietiekami ērtu līdzekļi preces apmaiņai, kas varēja būt vēstule vai garantija uz kuras bija valdnieka uzticamas personas vārds un paraksts. Pie bada vai draudu gadījumā feodālajām sabiedrībām pastāvēja iespēja apvienoties, lai pārvarētu nedienas. Šāds modelis ļāva izmanīgākajiem valdniekiem sevis pārvaldītajā teritorijā pārvilināt labākos lietvežus un uzticamākos meistarus.
5 Valsts valūtas posms - valsts pārvalde organizēti nodrošina uzticamu starplīdzekli preču apmaiņai. Naudai ir jābūt atpazīstamai un pietiekami tehnoloģiski izstrādātai, lai tās viltošana būtu pēc iespējas sarežģītāka un viltošanas gadījumā naudu būtu pietiekami vienkārši atšķirama no viltojuma. Šāds modelis ļāuj ar naudas starpniecību noteikt valstī notiekošo. Naudas plūsma kādā noteiktā sfērā ļauj valstij atpazīt sektorus, kuros nav pietiekami liela aktivitāte un kuriem būtu nepieciešams papildus stimuls, lai valsts nezaudētu speciālistus un savas spējas būt attpazītiem citu valstu vidū.
6 Valstu savienību posms - vairākas valsts apvienojas savā starpā, lai veicinātu tirdzniecību starp to iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Kopējas valūtas uzturēšanai un nodrošināšanai tiek veltīts daudz līdzekļu un naudas plūsma tiek koordinēta izmantojot gan valsts, gan centralizētās valsts apvienības orgānus. Svarīgākais ir izveidot pietiekami atpazīstamu starplīdzekli preču apmaiņai, kuru gan valstu grupa, gan atsevišķas valsts var identificēt kā savu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka preču apmaiņas straplīdzeklis tiek atpazīts valstu apvienības robežās un katrā valstī atsevišķi. Pēc naudas plūsmas ir iespējams noteikt valsts iedzīvotāju vēlmi iesaistīties tirdzniecībā ar citām valstīm, kā arī citus valstiskus un starpvalstiskus procesus. Šāds preču apmaiņas starplīdzeklis gan saistas ar zināmām loģistikas problēmām, jo valūtai nonākot valsts pārvaldījumā, tā ir jāšķiro un citu valstu nauda ir jāapmaina atpakaļ pret savu naudu, kas nodrošina noteikto banknošu vai monētu dominēšanu valstī.
7 Vispasaules norēķināšanās līdzeklis, digitālā nauda - šie preču apmaiņas starplīdzekļi pagaidām nav spējuši sevi attaisnot, kā uzticamus ekvivalentus preču apmaiņai. Kā piemēru var minēt globālo krīzi kā pamantā bija ASV dolārs, kurš pretendēja uz vispasaules nozīmes preču apmaiņas līdzekli, taču pašai valstij nebija nekādas iespējas izsekot naudas plūsmai un noteikt apgozībā esošo naudas daudzumu. Digitālā nauda, kur preču apmaiņas starplīdzeklis ir algoritmu izveidots kods, šāda veida norēķināšanās līdzeklis pagaidām nenodrošina nevienu, ne ar kādām garantijām, lai gan Kanādā šobrīd cenšas nodrošināt tā saucamā bitkoin izmantošanu, cik saprotu, pašai valstij nav nekādas kontroles un ietekmes bitkoin daudzuma regulēšanā vai kaut kādu ar bitkoin saistītu procesu stimulēšanā.
Ceru, ka mans raksts ļāva kādam kliedēt ar naudu saistīto mistiku un saprast, ka nauda ir vien līdzeklis, kurš tiek izmantos preču apmaiņai. Tāpēc pastāvošā vara ir ieinteresēta, lai tās teritorijā tiek izmantota viņu uzturētā nauda. Pēc naudas plūsmas ir iespējams novērtēt, kur un kas ir valstī uzlabojams, kā arī, vajadzības gadījumā, valsts var subsidēt potenciāli svarīgu resursu apgūšanu un tehnoloģiju izmantošanu.
lasi, vērtē, komentē 
