Nākotnes karu slepenie ieroči12

Ķīmisko iroču kaitīgā ietekmē atklājasarī Vjetnamas karā. Laiz iznīcinātu komunistu partizānu slepņus, ASV spēki izsmidzināja šīs Āzijas zemes mežos vairākas tonnas defolianta Agent Oange, iznīcinot 1,4 milijonus hektāru koku un izraisot milzīgu ekoloģisko katastrofu. Indīgā pesticīda dēļ pasaulē nāca neskaitāmi bērni ar iedzimtiem defektiem un ārkārtīgi palielinājās mirušo jaundzimušo skaits.

Pēdējos gados arvien vairāk jaunattīstības valstis ir sākušas ražot ķīmiskos ieročus, pārsvarā tādēļ, ka nevar atļauties veidot kodolieroču izstrādes programmas. Īpaši lielas bažas izraisa ar naftu bagātās Ziemeļāfrikas valsts Lībija. 20. gadsimta astoņdesmitajo gadu beigās pasaule ar šausmām uzzināja, ka Lībijas valdības sadarbība ar kādu vācu uzņēmumu Rabtā ceļ indīgās gāzes rūpnīcu. 1990. gadā ugunsgrēks rūpnīcu iznīcināja, bet pēc diviem gadiem saskanā ar ASV Centralizētās izlūkošanas pārvaldes datiem Lībijas līderis Muamars al Kadafi bija sācis milzīgu pazemes rūpniecības būvniecību netālu no galvaspilsētas Tripoles, kas bija dmāta ķīmisko ieroču ražošanai.

1996. gadā divi vācu biznesmeņi tika pacietināti savā dzimtenē par to, ka bija piegādājuši Lībijai nepieciešamos matriālus, tostarp vairākus ar datoru kontrolējamus mašīnas iekārtas indīgās gāzu ražošanai. Ilgu laiku Ziemeļāfrikas režīms turēja aizdomās par starptautisko teroristisko organizāciju apgādāšanai ar ļoti bīstamām vielām, piemēram, sinepju gāzi un zarīnu.

Mūsdienās radikālajiem grupējumiem iegūt ķīmiskos ieročus ir salīdzinoši viegli un vienkārši, to diemzēl paredzēja Tokijas iedzīvotāji , kad Aum Shinri-Kyo kulta dalībnieki 1995. gada martā pilsētas metro sistēmā veica zarīnas gāzu uzbrukumu. Teroristi, visticamāk, ieguva zarīnu no Krievijas. Cietsirdīgais terora akts prasīja 12 cilvēku dzīvības un ievianoja vēl 5000 cilvēku. Ķīmiskie ieroči nogalina un sakropļo, un izraisa ģenētiskus defektus, kā arī piesārņi vidi. Radīto draudu dēļ daudzas nācijas ir nolēmušas ar likumu azliegt ķīmiskos ieroču izmantošānu. 1997. gada aprīlī stājās spēkā starptautiskā konvekcija, kas noteica ANO izveidot īpašu organizāciju ķīmisko ieročuaizliegšanai. Tās misija ir novērot un realizēt konvekcijas nosacījumus. Šīs organizācijas mīnte ir Hāgā, Nīderlandē, un tai ir vairkāk kā 200 inspektoru, kas var veikt neplānotas pārbaudes jebkurā rūpnīcas vai militājarā objektā. Pārbaudes prcedūras ir solis preizajā virzienā, tomēr, kamēr valstis kā Irāka un Lībija turpinās tos ražot lielos daudzumos, ķīmiskie ieroči būs drauds pasaules drošībai.

Rietumu eksperti mūsdienās runā par "nenāvejošu" vai pat "humānu", kas tiktu izmantotas 21. gadsimta karos. Ko tieši tas nozīmē? Un vai tiešām ir iespējama šādas "maigas nogalināšanas tehnoloģija", vai arī šie eifēmismi domāti vien cilvēku modrību mazināšanai?

Nenoliedzami, militārie pētījumi jau sen vērsti šādā virzienā. Jo īpaši ASV, kur valdība tērē milijardiem dolāru, lai izveidotu rūpnīcas kā Los Almos, Edgewood un Picatnny , kurās pārbaudes tiek veiktas ļoti lielā slepenībā.

Par spīti noslēpumainībai, daži fakti ir nākuši atklātībā, un cilvēki ir uzzinājuši par "nekaitīgajiem" ieročiem, kas domāti, lai cilvēkus tikai netralizētu vai arī lai iznīcinātu kaujas tehniku vai padarīt to darboties nespējīgu. Piemēram, viena no idejā m ir apturēt kājnieku uzbrukumus, izmantojot nomierinošos līdzekus. Pievienot šīs zāles pretinieka edienam ir parasti pārāk bīstāmi, bet tās var izsmidznāt no lidmašīnas ar šāviņa palīdzību. PRotams, ka nepieciešamas lielas devas, jo vējš var viegli aizpūst šīs gāzes prom no mērķa. ASV misijas laikā Somālijā 1995. gadā militāristi esot izmēģinājuši šādu nomierinošo līdzekļu iedarbību, bet runā, ka īpaši brutālās Somijas dumpinieku atriebības dēļ no šādas idejas vajadzētu atteikties.

Plastmasas lodes un līmes pistoles

Ir izstrādātas tehnoloģijas, kas ļauj karavīriem nāvējošā bruņojuma vietā izmantot "humānākus ieročus", piemēram, t.s. "plastmasas lodes". Šādu ieroču aizstāvji uzskata, ka to izmantošana var glābt dzīvības, īpaši situācijās, kurās tiek iesaistīti mierīgie iedzīvotāji. Tomēr netiek minēts, ka arī plastmasas lozu ievainojumi var būt nāvējoši. Ziemeļīrijas pieredze, kad britu militāristi izmantoja plastmasas lodes kopš 1970. gada, parāda, ka šī munīcija rada nopietnus iekšējos ievainojumus. Šķiet, ka daudz nekaitīgāki ieroči ir, kas izšauj tīklus, neitralizējot uzbrucējus. Ja gaidāma pretošanās, tīklus var noklāt ar līmi, kairinošu vielu vai pipargāzi.

Daudz ekstravagantākas ir "līmes pistoles", kas šauj sintētiskas, lipīgas putas. Sveķainā masa, saskaroties ar gaisu, ļoti ātri izžūst un veido savdabīgu "trako kreklu". Upuris var atbrīvoties tikai ar kāda palīdzību, taču ši arī nav nekādā maigā metode, jo putas no ādas var notīrīt tikai ar šķīdinātāju, kas ādai ir kaitīgs. Ja putas trāpītu sejā, cilvēks nosmaktu. Līmes pistoles ir piemērotas tikai tuvcīņai, jo ar tām ir ļoti grūti nomērķēt attāluma, tāpēc diez vai tās tiks bieži izmantotas. Daži cilvēki uzskata, ka šādu ieroči varētu noderēt policijai kā alternatīva šaujamieročiem, jo tie samazina kaitējuma iespējamību. Tomēr šobrīd tas joprojām šķiet aužām mazticami.

Turpretī exprerimenti ar lāzerieročiem notiek pilnā svarā. Kopš 20.gadsimta septiņdesmitajiem ASV ir atradusi lāzeram dažādus militāra izmantojuma veidus, tostarp lāzerieročus un granātas, kā arī t.s. kājnieku lāzerus. tie ir ļoti spēcīgi lāzeri var pilnībā atņemt cilvēkam redzi. Tai pašā laikā tie traucē elektronisko un otisko ierīču darbību. 1997. gadā ASV Aizsardzības ministrija veiksmīgi notēmēja lāzeru uz vecu satalītu, kas atradās Zemes orbītā. Šis eksperiments apliecināja amreikāņu komunikācijas, izlūkošanas un navigācijas tehnoloģijas lielo neaizsargātību. Saskaņā ar vairākiem avotiem līdzīgs aprīkojums ir arī Krievijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Francijas un Izreālas rīcībā.

Kritiķi ir pret lāzeru izmantošanu un vēlas panākt to aizliegumu, argumentējot, ka tas ir nevis "līdzeklis kara modernizēšanai", bet gad "velnišķīga kļūda". Starptautiskais Sarkanais Krusts uzskata, ka redzes zaudēšana ir viena no nopietnākajām kara taumām, jo tā nav ārstējama.

Arī psiholoģisko ieroču izmantošana tiek vērtēta tikpat pretrunīgi. Piemēram, spēcīgu skaļruni var radīt skaņas viļņus, kas spēj iekļūt bruņotos transportlīdzekļos, neitralizējot tajos esošos cilvēkus. Skaņa izraisa dezorientācijas stāvokli, tad nelabumu un nekontrolējamu vēdara izeju  , kam seko koordinācijas un apziņas zudums. Līdzīgu defektu (par dzirdes zudumu un nāvi) var izraisīt intensīva ultraskaņas radiācija.

Skābe, telfons un mikroviļņi