Kā jau solīju, 7. daļa apskatīsim Vril diskus. Ieprieksējās daļās lasījām par Antigravitāti, pateicoties kurai šie diski lido, Haunebu diskiem, kuri attīstījās kopā ar Vril diskiem, RFZ, kuri bija Haunebu un Vril priekšteči, kā arī par Vril biedrību un kāds bija šo disku mērkis. Pirms šīs daļas lasīšanas vissvarīgāk būtu izlasīt par Vril biedrību.
Citas NN daļas:
Pirmais īstais Vril disks bija Vril I Jäger (Mednieks). Tas tika uzbūvēts 1941. gadā un pirmo reizi lidoja 1942. gadā. Tas bija 11,5 metru diametrā, viena pilota vadīts un varēja sasniegt 2,900 - 12'000 km/h. Pirmajos lidojumos tam bija metāla korpuss, bet spēcīgās uzkaršanas dēļ to nomainīja pret stiklveidīgu ārpusi, un apkalpes skaitu palielināja līdz diviem cilvēkiem. Lidojuma maksimālais ilgums bija 5,5 stundas. Bija plānots apbruņot disku ar diviem MK-108 lielgabaliem un diviem MG-17 ložmetējiem. Starp 1942. un 44. gadu tika uzbūvēti 17 tādi modeļi, kuri kopā veica 84 testa lidojumus.
Attēlā: Vril 1
Vril 2 Zerstörer (Iznīcinātājs) bija jau daudz attīstītāks ovālas formas disks, kurš bija pārāk sarežģīts tam laikam, projektēts priekš 1945./46. gada, tāpēc netika uzbūvēts. Vril 3 un 4 it kā ir fotogrāfēti, taču nav saglabājusies nekāda informācija par tiem. Vril 5 un 6 nekur nav parādījušies, tie visticamāk tikai palika kā projekti. Vril 7 un 8 gan tomēr tika uzbūvēti.
Vril 7 Geist (Spoks) bija 45 metru diametrā un ar 14 cilvēku apkalpi. Tas tika radīts 1944. gadā un izmēģināts Arado-Brandenburgas testu laukumos. Tāpat kā Vril 1, arī Vril 7 Geist tika veidot ļoti sarežģītai lidošanai ar daudz manevriem, augstuma un ātruma maiņām. Viens no diskiem pēc testu veikšanas Arado smagi cieta. Nav zināms, vai bija kāds upuris, taču Viktalēna korpuss bija stipri sabojāts un disks vairs nebija lietojams.
Attēlā: Vril 7
Vril biedre Sigurna bieži mēdza veikt braucienus uz rūpnīcām, lai pati pārraudzītu objekta ražošanu un testēšanu. 1944. gadā Arado inženieri vērsās pie Sigurnas ar jautājumu. Viņi gribēja zināt, vai Vril Triebwerk dzinēju varētu pielāgot vienam no viņu projketiem - Arado E555 stratēģiskajam bumbvedējam. Sigurna atbildēja ar strupu "Nē" un lika inženieriem turpināt darbu pie 11 disku versijām. Sigurna bija apvainojusies par šādu jautājumu, jo viņa uzskatīja, ka Vril diskus izmantos tikai lidojumiem kosmosā.
Attēlā: Arado E555
No parasto lidaparātu materiāliem būvēti diski nespētu izturēt milzīgo karstumu, kas rodas lidošanas laikā, tāpēc no speciālām vielām tika radīts metāls, saukts par Viktalēnu (Citās vietās arī par Victalēnu vai Viktalonu). Vril 1 bija vienkāršs Viktalēna korpuss, taču Vril 7 tas bija divkāršs. Lielajam Haunebu III bija pat trīskāršs Viktalēna korpuss! Vril biedrība nevarēja atļauties tērēt laiku stratēģisko bumbvedēju projektiem, ar mērķi apdrautēt Ameriku vai Padomju Savienību. Šādi projekti bija veltīgi, taču neskatoties uz to, 1945. gadā Sanger rūpnīcās sākas izstādāt hiperskaņas bumbvedēju projektus un Horten XVIII bumbvedējus (Vairāk par lidmašīnām Amerikas bombardēšanai šeit http://www.spoki.lv/vesture/Nacistu-uzbrukums-ASV/288283).
Attēlā: Vril 1
SS virsuzraudzības dēļ, katrai diska programmai bija paredzēts vismaz teorētisks bruņojums. Vril 7 Geist bruņojums būtu četri MK-108 lielgabali.
Attēlā: Vril 7
Vril 8 Odins bija pēdējais oficiālais Vril disks, kura lidojuma tests tika veikts 1945. gada pavasarī, īsi pirms Vācijas kapitulācijas. Šim diskam bija lielgabals ar automātisko tēmēšanas sitēmu virs diska kontroles centra.
Attēlā: Vril 8 Odin
Dažas nedēļas pēc Vācijas padošanās gan Haunebu, gan Vril diski tika redzēti debesīs virs okupētās Vācijas.
Attēlā: Vril 7 Geist
Kaut gan Vril 9 Abjäger (Speciālais mednieks) tika radīts tikai uz papīra, pēc kara tika nofotogrāfēts tam identisks lidaparāts. Ir aizdomas, ka tas īstenībā bija kosmosa kuģis Vril 10.
Attēlā: Vril 9 Abjäger
Daudz dokumentu un oriģinālo plānojumu par Vril diskiem tika iznīcināti īsi pirms Vācijas pamešanas . Gan Vril 10 Fledermaus (Sikspārnis), gan Vril 11 plāni nonāca Sabiedroto rokās, tiesa gan ļoti nepilnīgi un neskaidri, izglābti no liesmām.
Attēlā: Vril 10 Fledermaus
NLO-vāciešu lidaparāti,bet visuma ļoti interesants raksts,šausmina mazie plusi,par tādu rakstu,nevis kautkada sūda bildes bezjega saliktas vai komiksi no gag nokopēti,sis ir raksts kas pelnījis daudzus plusus.
Mani grauž ziņkāre vai patiešām šie Vril diski spēja lidot TĀDOS ātrumos un vai tiešām tika iznīcināti. Bļāviens, ja kopš tā laika būtu turpināta disku pilnveidošana, tad kas tas būtu par lēcienu cilvēces tehnoloģiskajā attīstībā. :)
