500 - 800 cilvēku Oimjakonu sauc par savām mājām. Ir grūti iedomāties, cik zemām temperatūrām katru dienu ir pakļauti šie cilvēki, taču neskatoties uz to viņi turpina tur dzīvot. Oimjakona ir kā tumšs atgādinājums par laikiem, kad Staļins uz šejieni izsūtīja politieslodzītos un citus cilvēkus.
Mūžīgā sala pilsēta - Oimjakona17
337
2
Ziemas mēnešos Oimjakonā nakts ilgst 21 stundu diennaktī. Pilsēta atrodas vien dažu simts kilometru attālumā no arktiskā loka, taču neskatoties uz to tur ir izveidojusies diezgan pieklājīga infrastruktūra. Tur atrodas skolas, kuras slēdz vien tad, ja āra temperatūra nokrīt zem -52°C. Tikmēr vidējā ziemas temperatūra tur sastāda -45°C. Tik zemas temperatūras ir pārbaudījums ikvienam cilvēkam.
Iekštelpu santehnika ir jaunums šajā pilsētā, bet noskalojamās tualetes Oimjakonas skolās parādījās vien 2008. gadā. Taču tas nav tādēļ, ka pilsēta nespētu atļauties sev tādas ekstras.
Reklāma
Zemajā temperatūrā ierastās tehnoloģijas vienkārši nedarbojas. Tur nav mobilo telefonu servisa, bet lielākā daļa automašīnu ir neizmantojamas.
Pildspalvu tinte tur sasalst cieta kā akmens, baterijas spēj darboties vien neilgu laiku, bet ūdens caurules aizsalst dažu stundu laikā - tās spēj darboties pateicoties spēkstacijai, kura darbojas 24/7. Eksistē vien dažas bildes no senākiem laikiem, jo kameras un filmiņas zemajā salā nedarbojās.
Vēl cita problēma, ar kuru iedzīvotājiem ir jātiek galā, ir mirušie cilvēki. Zeme ir sasalusi kā tērauds, bet tas nozīmē, ka rakt tajā ir praktiski neiespējami. Vietās, kur tiks rakts kaps, iedzīvotāji iededzina ugunskuru, kas diennakts laikā atkausēs zemi pietiekami, lai tajā būtu iespējams izrakt bedri dažu desmitu centimetru dziļumā. Pēc tam tiks iedegts jauns ugunskurs un viss process atkārtosies vairākas dienas, kamēr būs iespējams izrakt pietiekami dziļu kapu. Agrāk iedzīvotāji piekopa tibetiešiem raksturīgu apbedīšanu - pakarot mirušos ķermeņus kokos, kur tiem var piekļūt plēsēji, taču Krievijas valdība pielika punktu šai praksei.
Reklāma
Viens no galvenajiem pilsētas ienākuma avotiem ir tūrisms.
Tāpat tur ir pārāk auksts, lai audzētu augļus, dārzeņus vai labību. Vienīgie pieejami pārtikas avoti ir zivis, briežu un zirgu gaļa, kā arī piens.
Cilvēki no visas pasaules uz Oimjakonu aizbrauc ne tikai, lai paskatītos kā ir iespējams dzīvot tik ekstrēmos apstākļos, bet arī, lai ielektu kādā izcirstā aliņģi. Vietējie iedzīvotāji jau sen piekopj ziemas peldēšanu un apgalvo, ka lielākais šoks ir izkāpšana no ūdens, jo gaiss ir daudz aukstāks nekā ledusaukstais ūdens.
P.S. Ir kāda tēma, notikums vai fakti, par ko vēlies uzzināt ko vairāki? Ieraksti komentārā un varbūt tieši nākamais raksts taps par to! :)
Tev patiks šie raksti
