Tas, ko ēdam pusdienās, ir cilvēces tūkstošgadīga darba rezultāts, pacietīgi atlasot garšīgāko, sulīgāko, ražīgāko un smukāko, un cenšoties tikt pie lielākiem izmēriem un labāka aromāta. Un laikam ierastos produktus to pirmatnējā, necivilizētajā izskatā, neviens uz sava galda dez ko nepriecātos redzēt...
Mūsdienu augļu un dārzeņu savvaļas senči18
802
0
Ir tīri jauki karstā vasaras dienā patīkamā kompānijā notiesāt arbūzu...
Tūkstoš gadu atpakaļ, lai veldzētos, nāktos notiesāt daudz...ļoti daudz arbūzu.
Reklāma
Banāns- vai var būt labāks deserts par šo!
Vairums cilvēku domā, ka banāni ir cēlušies no Āfrikas. Īstenībā banāni ir cēlušies no Malajas arhipelāga salām un no turienes izplatījušies tālāk uz Indiju, Āfriku un Dienvidameriku.
Deserts? Malajieši uzskatīja, ka tas ir labs piekožamais zivīm.
Mūsdienās pusdienu piedevām pietiktu ar VIENU baklažānu
Reklāma
Senajos laikos sāc ar to, ka ap pusdienlaiku ņem groziņu un dodies lasīt baklažānus- vakariņām.
Burkānus cilvēki cienīja jau ļoti ļoti senos laikos
Lai arī viņi izskatījās daudz necilāki kā mūsdienās, viņus augsti vērtēja un ēda ar visie m lakstiem. Vācijā valdīja uzskats, ka burkāni ir rūķu iecienīta pārtika, un, ja izdodoties iešmugulēt burkānu rūķiem , vietā varot dabūt zelta stieni
Reklāma
Mēs esam pieraduši redzēt šādu kukurūzu
Tas, ko ēda cilvēki 50 000 gadus atpakaļ, jo kukurūza ir praktiski tikpat sena kā cilvēce, bija 3-4 cm gara vālīte. Tas, ko varētu saukt par kukurūzas šķirnēm, sāka veidoties jau XII gs p. m, ēras
Tev patiks šie raksti
