Monarhi, kuri nomira, sēžot uz poda21

Edvards II. Karali Edvardu II noslepkavoja Bērklijas pilī 1327. gadā, ļoti nežēlīgā manierē. Tiek uzskatīts, ka Edvards vēl būdams jauns puisis, esot bijis intīmās attiecībās ar kādu vīrieša dzimuma draugu viņa galmā. Kad viņa tēvs to uzzināja, mīlnieks tika padzīts un vēlāk nogalināts. Vēlāk, lai atriebtu sava mīļotā nāvi, Edvards uzsāka vairākus nesekmīgus karus. Edvarda sieva Izabella, būdama neapmierināta par sava vīra uzvedību, sāka plānot pret viņu sazvērestību. Edvards tika sagūstīts un piespiests atteikties no sava troņa. Tiek apgalvots, lai gan to nevar pierādīt, ka Edvards tika noslepkavots Bērklijas pils tualetē, kad viņa ānusā, kā sods par viņa homoseksualitāti, tika ievietota knifofija (augs). Viņa kliedzieni esot bijuši dzirdami jūdzēm tālu.

Katrīna Lielā. Lai gan nāve uz tualetes poda bieži tiek uzskatīta par ļoti pazemojošu nāves veidu, Katrīna Lielā droši vien priecātos, ja cilvēki noticētu, ka viņa nomirusi tieši tādā veidā, jo tas ir daudz mazāk pazemojoši nekā baumas, kas pēc viņas nāves klīda pa Sanktpēterburgas ielām. Pēc vēsturiskām liecībām ir zināms, ka kaislīgās Katrīnas mīlnieku loks ir bijis diezgan ievērojams. Dažādi avoti uzrāda ciparus, kas iekļaujas 21–35 amplitūdā. Karalienes neremdināmā kaisle un tieksme apmierināt savas dīvainās seksuālas vēlmes ir arī dažādu neticamu nostāstu un neķītru anekdošu rašanās iemesls. Viņas ienaidnieki galmā, mēģinot sabojāt viņas reputāciju, apgalvoja, ka viņa mirusi stallī, seksa laikā ar zirgu. Otrs biežākais toreiz izteiktais apgalvojums bija tāds, ka viņa mirusi no insulta sēžot uz tualetes poda. Lai arī cik muļķīgas šis baumas nebūtu, tomēr tām savulaik izdevās krietni pabojāt Krievijas cara galma reputāciju. Tomēr oficiālā versija ir tāda, ka Katrīna nomira savā gultā dienu pēc insulta pārciešanas.

Edmunds II. Karalis Edmunds II bija Anglijas karalis tikai septiņus mēnešus 1016. gadā. Viņš izveidoja armiju, lai atvairītu dāņu iekarotāja Knuda Lielā iebrukumu. Tomēr pēc aplenkuma Londonā, Edmunds beidzot tiks uzvarēts. Pēc Alnijas līguma parakstīšanas Knuds atļāva Edmundam paturēt savu zemi Veseksā apmaiņā pret miera līgumu. Neilgi pēc tam Edmunds aizgāja aizsaulē. Daži apgalvo, ka viņš miris dabisku cēloņu dēļ. Tomēr 12. gadsimta angļu vēsturnieka Hantingdonas Henrija apraksts par Edmunda II nāvi, liecina, ka Edmundu ar diviem dūrieniem nogalināja bedrē zem viņa poda paslēpies slepkava. Kad Edmunds apsēdās uz poda, lai nokārtotos, slepkava iedūra garu nazi viņa dibenā, pārplēšot zarnas. Edmunds noasiņoja un nomira.