Mistiski izzudušas civilizācijas 1/25

Kur viņi palika? – Versija. Ap 400.g. p.m.ē. olmeku zemju austrumu daļā notikusi izteikta populācijas samazināšanas – iespējams, vides izmaiņu dēļ. Tāpat pastāv iespēja, ka viņi pārvākušies vulkānu aktivitātes dēļ. Cita populāra teorija ir, ka viņi tika iekaroti, taču nav nekādu pavedienu par to, aks šie iekarotāji varētu būt bijuši.

9. Nabatieši. Nabatiesi bija semītu kultūra, kas apdzīvoja Jordānijas, Kanaānas un Arābijas daļas sākot no ~6.gs. p.m.ē. Viņi visplašāk ir pazīstami kā cilvēki, kas būvēja Petras pilsētu (kas bija viņu galvaspilsēta). Petra ir iespaidīga pilsēta, kas izkalta klintī, tās „kroņa dārgakmens” ir Hazneha - dārgumu krātuve. Nabatiešu bagātības avots arī bija tirdzniecība – viņu kultūr atradās sarežģītu tirdzniecības ceļu krustpunktā, pa šiem ceļiem tika pārvadātas tādas litas kā ziloņkauls, zīds, garšvielas, dārgmetāli, dārgakmeņi, vīraks, cukurs, smaržas un medikamenti. Pateicoties tirdzniecības ceļiem, Nabatiešu civilizācija ļoti iespaidojās no Hellēniskās Grieķijas, Romas, Arābijas un Asīrijas. Atšķirībā no citām tālaika sabiedrībām, nabatiešu vidū nepastāvēja verdzība un katrs sabiedrības loceklis piedalījās darbā valsts labā.

Kur viņi palika? – Versija. 4.gs. m.ē. laikā nabatieši nezināmu iemeslu dēļ pameta Petru. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka viņu aiziešana notikusi lēnām un mierīgi, kas liek domāt, ka viņi nav aizgājuši iebrukuma dēļ. Pagaidām ticamākais iemesls ir tāds, ka līdz ar tirdzniecības ceļu novirzīšanos viņi pārvācās, jo vairs nevarēja uzturēt savu civilizāciju un viņiem nācās atstāt Petru.

8.Aksumītu Impērija. Aksumītu impērija aizsākās mūsu ēras pirmajā gadsimtā mūsdienu Etiopijas teritorijā un tiek uzskatīts, ka tās bija Sābas Ķēniņienes mājas. Aksuma bija svarīgs tirdzniecības centrs, kas eksportēja ziloņkaulu, zemkopības produktus un zeltu. Preces tika sūtītas caur Sarkanās jūras tirdzniecības tīklu uz Romas Impēriju un Indiju. Pateicoties eksportam, Aksuma bija ārkārtīgi bagāta civilizācija un pirmā afrikāņu kultūra, kas izdeva pati savu naudu, kas senos laikos bija nozīmīguma rādītājs. Visatpazīstamākie Aksumas pieminekļi ir steli – milzīgi izkalti obeliski, kas iezīmēja karaļu un citu svarīgu personu kapavietas. Sākotnēji aksumīti pielūdza vairākus dievus, galvenokārt dievu Aštaru. 324.g m.ē. karalis Ezana II tika kristīts un no tā brīža Aksumītu Impērija bija dedzīga kristiešu kultūra; daži pat uzskata, ka Aksumā atradās Derības šķirsts.

Kur viņi palika? – Versija. Saskaņā ar vietējo leģendu kāda ebreju karaliene Jodīte sakāva Aksumītu Impēriju un iznīcināja tās baznīcas un literatūru. Taču citi uzskata, ka pie vainas bija pagānu karaliene Bani Al-Hamvija. Citas teorijas aptver iespējamas klimata izmaiņas, izolāciju no tirdzniecības tīkliem vai pārāk aktīvu lauksaimniecību, kas ar laiku noveda pie bada.

7. Mikēnieši. Rodoties no mīnojiešu kultūras, mikēnieši parādījās ap 1600. gadu p.m.ē. Dienvidgrieķijā. Viņi apdzīvoja divas salas un daļu kontinentālās zemes. Mikēnieši uzbūvēja vai iekaroja un pēc tam apdzīvoja tādas pilsētas kā Mikēnas, Tirēnas, Pilosu, Atēnas, Tēbas, Orkomenas, Jolkas un Knosu. Daudzi grieķu mīti ir saistīti ar Mikēnām, t.sk. arī leģenda par karali Agamemnonu, kas vadīja grieķu spēkus Trojas kara laikā. Mikēnieši bija dominējošais jūrniecības spēks, viņi izmantoja savas priekšrocības jūrā gan tirdzniecības, gan kara nolūkos. Dabas resursu trūkuma dēļ mikēnieši importēja ļoti daudz preču un pārvērta tās pārdodamās lietās, tādejādi kļūdami par ļoti prasmīgiem amatniekiem, kas bija plaši pazīstami Egejas jūras apkārtnē savu ieroču un rotaslietu dēļ.