Misija - Napoleons ir gara laika raksts kurā stāstīts par slavenā Imperatora un ģenerāļa pēdējām gaitām un dažādu tā atbalstītāju un avantūristu mēģinājumiem glābt viņu no tā pēdējās izsūtījuma vietas - attālās Svētās Helēnas salas. Liela daļa no rakstā stāstītā ir balstīta uz dažādām "konspirācijas" teorijām līdz ar to raksts ir vairāk paredzēts izklaides nolūkiem un nekādā mērā nav uzskatāms par precīzu vēstures atspoguļojumu.
Anyway.. ceru kādam interesēs un lai labi lasās,
PatiesiAnonims .
Kauja pie Vaterlo iezīmēja Francijas, kā pasaules lielvaras norietu un izbeidza tās imperatora Napoleona Bonaparta imperiālās ambīcijas novedot pie gandrīz gadsimtu ilgas Britu dominances Eiropas un pasaules politiskajā telpā. Pateicoties vairāku īpaši talantīgu Francijas politiķu smagajam darbam un politiskajai pieredzei tiem izdevās vienoties ar pret Franciju vērstās koalīcijas dalībvalstīm par Franču valsts atgriešanu tās iepriekšējās (pirms Napaleona iekarojumiem) robežās tādā veidā paglābjot Franciju no sadalīšanas tomēr šajā pašā koalīcijā valdīja nevienprātība un nebija konkrētas atbildes uz vienu īpaši svarīgu jautājumu – Ko darīt ar pašu imperatoru. Nepakļāvīgais korsikānis jau iepriekš bija ticis izsūtīts uz Elbas salu no kuras pēcāk atgriezies atpakaļ Francijā kur no jauna iedibinājis savu varu un no jauna ar svaigiem spēkiem stājies pretī saviem naidniekiem. Viens gan bijis skaidrs – atklāti viņu nogalināt nedrīkst, tomēr tiem bija nepieciešams nodrošināt lai šī spilgtā personība vairs nespētu no jauna izspēlēt šo veco triku.
Pats Napoleons pēc sakāves pie Vaterlo bijis morāli sagrauts un pats apzinājies, ka tam no jauna ir jādodas piespiedu emigrācijā tomēr tas nav vēlējies doties uz kādu piemēram Britu izvēlētu vientuļu pasaules nostūri, kas savā veidā būtu bijis viņam pazemojoši – dzīvot kā gūsteknim, tādēļ viņš esot pats sev noskatījis vietu kur viņaprāt viņš būtu varējis turpināt cieņpilnu dzīvi vietā kas nav franču seno naidnieku – britu kontrolēta un pārvaldīta. Par savu galamērķi viņš bijis izvēlējies Amerikas Savienotās Valstis.
Napoleona uzmanība un interese par „jauno pasauli” nebija nekas jauns. Vecos viņa un viņa laikabiedru pierakstos ir iespējams lasīt, ka vēl pirms 1803. gadā Francija pārdevusi Luizānas teritorijas ASV Napaleons lai gan vēlāk atmetis, tomēr klusībā sapņojis par šo koloniju attīstīšanu un izvēršanu tādejādi nostiprinot Franču pozīcijas Ziemeļamerikā.
Kad Napoleons iztēlojies savu dzīvi Amerikā pēc sagrāves pie Vaterlo viņš esot sapņojis par dzīvi klusībā un sevis veltīšanu zinātnei. Prūšu karaspēkam tuvojoties Parīzei viņš jau esot aizrāvies ar dažādu „jaunās pasaules” ģeogrāfijas un botānikas materiālu pētīšanu un jau pat sācis komplektēt personālu kas viņam pievienotos viņam kā delegācija šajā „braucienā”. Starp tiem esot bijis pat atzīts astronoms un fiziķis. Kādā nelielā ostā Francijas dienvidos jau esot bijis sagatavots kuģis piekrauts ar mākslas priekšmetiem un mēbelēm kuras bija paredzētas bijušā imperatora izsapņotajai jaunajai rezidencei, uz klāja bija arī kaudzēm grāmatu un karšu kurās atspoguļots Ziemeļamerikas kontinents.
Viss bija sagatavots izbraukšanai, nepieciešams bija tikai koalīcijas akcepts, ko tā nesniedza un nosūtīja nelaimīgo valdnieku uz visizolētāko un nomaļāko pasaules nostūri ko tie tajā brīdī vien varēja iztēloties – Sv. Helēnas salu kas tam kalpoja par „izcilu cietumu” sala atradās izolētā okeāna nostūrī, tā bija ieskauta ar klintīm un bīstamiem sēkļiem kas padarīja nepamanītu „izsēšanos” krastā gandrīz neiespējamu. Turklāt salu apsargāja ievērojams garnizons – gandrīz 3000 britu karavīru apmērā un uz tās bija izvietoti apmēram 500 lielgabali. Lai novērstu jebkāda veida mēģinājumus pietuvoties salai nepamanītiem tās tuvumā nepārtraukti patrulēja Karaliskās flotes eskadra 11 kuģu apmērā. Pārlieku liela piesardzība? Bet varbūt nē. Laikam ejot ir atklāti daudz un dažādi mēģinājumi bijušo imperatoru izvest no salas, daži traki plāni sevī ietvēra zemūdens peldlīdzekļa vai gaisa balona izmantošanu.
Napoleons Bonaparts neapšaubāmi bija ja ne spilgtākā tad noteikti viena no sava laika spilgtākajām personībām. Cilvēks kas iekarojis lielāko daļu Eiropas – Itālijas, Vācijas, Spānijas iekarotājs un britu bieds ar kuru apvītas dažādas leģendas un stāsti. Vieni no interesantākajiem ir par dažādu viņa atbalstītāju un avantūristu mēģinājumi viņu glābt no jau iepriekš minētā pasaules nostūra kurā viņš bijis ieslodzīts – Sv. Helēnas salas. Bonaparts bijis straujas dabas un vienkārši nav spējis tā vienkārši sēdēt mierā rokas klēpī salicis un nepārtraukti līdz pat savai nāvei klusībā kaldinājis plānus kā no jauna tikt prom. Pasaulē nav trūcis arī cilvēku kas bija uzticīgi viņa idejām un gatavi īstenot viņa glābšanu. Francijas Imperators bija aktīvi atbalstījis un izpelnījies Spānijas Dienvidamerikas un Karību reģiona koloniju neatkarības centienus un revolucionārus. Bonaparta atbalstītājiem netrūka arī naudas līdzekļu kas būtu nepieciešami lai īstenotu šādu sarežģītu „operāciju”, piemēram kaut vai viņa brālis kas kādu laiku pabijis par Spānijas karali, Napaleonam zaudējot troni ar viltotu pasi bija pamanījies aizbēgt uz ASV līdzi paņemot tam laikam milzīgu naudas summu – 20 miljonus franku.
Interesants ir stāsts kurā lielu lomu spēlē kāds visai neordinārs personāžs – Toms Džonsons. (Tom Johnson) Viņš esot dzimis 1772. gadā Lielbritānijā, īru ģimenē kura dzīvojusi „no rokas mutē” un kurā jau no agras bērnības tas cīnoties par izdzīvošanu pievērsies „noziedznieka karjerai” iesākot kā sīks zaglēns, vēlāk kontrabandists kas izpelnījies „savu slavu” pateicoties savai spējai izvairīties no piespriestā soda vairākkārt izbēgot no ieslodzījuma izmantojot interesantas un neordināras metodes pārsteidzot pat pašas varas iestādes. Savos memuāros viņš esot apgalvojis, ka neilgi pirms Bonaparta nāves kādi nezināmi personāži viņam esot piedāvājuši četrdesmit tūkstošus mārciņu (apmēram 5 miljoni eiro mūsdienu ekvivalentā) lai viņš izvestu Napaleonu no Sv. Helēnas salas ko viņš bijis iecerējis darīt izmantojot paša projektētu zemūdens peldlīdzekli ko bija plānots būvēt uz 1806 gadā Britu flotes pasūtījumā izstrādātā Roberta Fultona (abi bija pazīstami un Džonsons jau iepriekš bija iepazinies ar projektu) „zemūdenes projekta”,bet ko diemžēl nav izdevies izmēģināt jau iepriekš minēto apstākļu dēļ.
Viņa pierakstos iespējams lasīt, ka šo peldlīdzekli bija plānots nogādāt Sv.Helēnas salas tuvumā ar nelielu un ātru kuģi, kur tas tiktu ielaists ūdenī un tumsas aizsegā nokļūtu pie salas uz kuras tiktu īstenota diversija ar mērķi novērst garnizona uzmanību un ar virvju kāpņu palīdzību nogādāt izbijušo valdnieku uz tās „klāja” un atkal sasniegt kuģi lai dotos „jaunās pasaules virzienā”. Plāns bija maigi izsakoties traks, vien ņemot vērā to cik primitīva bija šī tā sauktā zemūdene. Zem ūdens tā būtu pārvietojusies ar „pedāļiem” minamas dzenskrūves un airu palīdzību, bet virs ūdens to uz priekšu dzītu buras. Lai vai cik absurda no sākuma varētu šķist šī ideja tai ir netieši pierādījumi.
Jau iepriekš tika minēts, ka amerikāņu izgudrotājs Roberts Fultons Britu Karaliskās flotes uzdevumā izgatavojis šādu funkcionējošu peldlīdzekli, bet par kuru tam nesamaksāja. Flotes arhīvos joprojām eksistē admiralitātes atzinums, par šī peldlīdzekļa esamību un piedāvātajām „iespējām” tomēr tur arī ir rakstīts, ka flote nav bijusi gatava maksāt izgudrotāja pieprasīto summu un par to tam „iedevusi tikai kapeikas”. Tātad šāds peldlīdzeklis tiešām ir eksistējis un bijis iespējams, turklāt izgudrotājam ir bijusi motivācija to nodot maksātspējīgo „Bonopartistu” rokās. Bēgt no salas vēlējies arī pats Napaleons. Uzzinot par sava brāļa veiksmīgo nokļūšanu Amerikā viņš esot noteicis, ka „viena no viņa lielākajām kļūdām bijusi pakļāušanās amerikāņu prasībām un ja nu vien viņš būtu Amerikā.. tad gan viss būtu kārtībā”.
Lai vai kā Napoleons nomira, vai kā citi domā tika noindēts vēl pirms šī pārdrošā plāna realizācijas, tāpēc ir iespējams tikai spekulēt kas būtu noticis, vai bēgšana būtu izdevusies un ko veiksmes gadījumā būtu pasācis pats Napaleons. Kopā ar bagāto brāli vadījis mietpilsonisku dzīvi Savienotajās valstīs, vai kļuvis par revolūcijas līderi un „izcirtis” sev jaunu impēriju Dienvidamerikā? Neviens nezin, bet neapstrīdams ir fakts, ka pat nekad nesasniedzot Ameriku ietekmīgais līderis un viņa paustās idejas ir devušas ieguldījumu un atstājušas iespaidu uz pasauli kādu mēs to redzam līdz pat mūsdienām.
ja vel vizualizē no pie ienotajām bildēm ,šo to galvā takā īsfilma 
plus.Interesanti 
Ja ir iespējams, tad varētu izveidot rakstu sēriju, par vēstures faktiem, Tev sanāk.
