›

Minka pasaules karā 17

763 1

1944 gada vasara. Baltkrievija. Cauri nodegušam ciemam, sekojot armijai, dodas zenītlielgabalu baterija. 37-мм zenītlielgabali toreiz kontrolēja visbīstamāko augstuma diapazonu- 2,0 - 3,0 km un droši piesedza pārceltuves, stacijas un lidlaukus no fokeriem, junkersiem un meseriem. .

Uz brīdi apstājušies pie brīnumaini veselas palikušās akas, kareivji pamanīja vienīgo sādžā palikušo dzīvo būtni- mazu, rudu kaķēnu, kurs gulēja uz apdeguša celma un miedza acis spožajā saulē. Kaķēns tika sātīgi pabarots, ieguva vārdu- Rižiks- un pievienojās baterijas apkalpei kā tās septītais loceklis. Tuvojoties ziemai, viņš jau bija krāšņš, ruds runcis ar miermīlīgu un lādzīgu raksturu.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Gaisa uzbrukumu laikā Rižiks parasti kaut kur pazuda un parādījās tikai tad, kad lielgabaliem uzvilka pārvalkus. Bet! kaķim bija baterijai ļoti svarīgi talanti, kuri viņu padarīja par ļoti nozīmīgu ekipāžas locekli. Pusminūti pirms uzlidojuma Rižiks pagriezās uz to pusi, no kuras bija gaidāmas pretinieka lidmašīnas, un klusi rūca. Kā nekā māju, kur viņš kādreiz dzīvoja, bija sabumbojusi vācu aviācija. Un skaņu, kura nesa nepatikšanas, viņš atcerējās uz visiem laikiem. Pretinieka uzbrukumi tika atsisti par kārtu veiksmīgāk, un Rižika reputācija proporcionāli pieauga. Kara laikā nevienam nenāca prātā sūtīt uz karaspēka daļām inspektorus, kuri pārbaudītu apkaklīšu baltumu un zāles zaļumu, tāpēc Rižiks kopā ar bateriju nodzīvoja līdz savai zvaigžņu stundai, kura pienāca 1945. gada aprīlī.

Aprīļa beigās apkalpe atpūtās... Autors: Raziels Minka pasaules karā

Aprīļa beigās apkalpe atpūtās. Karš jau bija pie beigām. Kareivji priecājās par pavasara saulīti, Rižiks bija stipri apvēlies, gandrīz tikai gulēja un ēda. Un tad...vienā mirklī kaķis bija kājās un,sabozis spalvu, pagriezies pret austrumiem, rūca. Situācija neticama, bet, uzticoties cīņubiedra nemaldīgajiem instinktiem, apkalpe sagatavoja lielgabalus un- ar dūmu asti aizmugurē parādījās krievu lidmašīna, bet aiz tās FW-16. Situācija ātri tika atrisināta, un fokers puskilometru tālāk ieurbās zemē, bet JAK-3 pagriezās un aizlidoja tuvākā lidlauka virzienā- par laimi, tas atradās tikai 10 km attalumā.

Bet nākošajā dienā ieradās viesi ar veselu čemodānu dāvanu- cigaretēm un visiem iespējamiem gardumiem. Lidotāju sejās bija lasāms apjukums un izbrīns- WTF? Kā jūs zinājāt, ka vajadzīga palīdzība- un vēl tādā virzienā?

Reklāma

Apkalpe rādīja uz Rižiku un pastāstīja viņa raibo dzīvesstāstu. Nākošajā dienā lidotājs atgriezās ar diviem kilogramiem svaigu aknu personiski Rižikam.

Pieredzējuši kara lidotāji gan apgalvo, ka šis stāsts neesot pilnīgi patiess- nevarot būt, ka izglābtais ass esot atvedis tikai divus kilogramus aknu. Esot bijis jābūt vēl vismaz četriem- pieciem litriem spirta kā minimumam.

Demobilizējoties, kaķis devās kopā ar vienu no kareivjiem uz dzimto Baltkrieviju. Tā ka, ja kādam ir vajadzīgi efektīvi ultraīsviļņu radari, tad Rižika pēctečus var atrast belašu zemē.

Reklāma