›

Milzu planēta - JUPITERS 9

90 0

Lielākā planēta Saules sistēmā. Tik masīva, cik visas citas Saules sistēmas planētas kopā ņemot un vēl. Planēta, kuru astronomi mēdz saukt par neizdevušos zvaigzni. Tas ir Jupiers!

Atrodi rakstus arī par citām planētām manā profilā!

http://www.spoki.lv/profils/astral

Jupiters ir masīvsTas ir ļoti... Autors: Colonel Meow Milzu planēta - JUPITERS

Jupiters ir masīvs. Tas ir ļoti, ļoti masīvs. Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu. Varbūt vēl pārliecinošāk skanēs tas, ka Jupitera masa ir 2,5 reizes lielāka, kā visām Saules sistēmas planētām kopā ņemot. Un šeit ir viena interesanta lieta – ja Jupiters kļūtu vēl masīvāks, tas kļūtu arī mazāks. Tas izskaidrojams ar to, ka papildus masa padarītu planētu blīvāku, un sāktu to vilkt kopā. Tomēr astronomi lēš, ka Jupiters varētu savu masu četrkāršot un joprojām palikt tādā pašā lielumā.

Jupiters nevar kļūt par zvaigzni. Astronomi mēdz Jupiteru dēvēt par neizdevušos zvaigzni, tomēr šāds apzīmējums nav īsti piemērots. Tas būtu tas pats, kas dēvēt manu 1,5 stāvu māju par neizdevušos debesskrāpi. Zvaigznes rada savu enerģiju no masas saplūšanas kopā, to milzīgā gravitācija rada karstumu un spiedienu to iekšpusē. Tā rezultātā ūdeņraža atomi saplūst kopā radot hēliju – šī procesa laikā izdalot karstumu. Jupiteram vajadzētu aptuveni 70 (citos avotos 10) reižu lielāku masu, lai tajā sāktos kodolu sintēzes procesi.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Jupiters ir visātrāk rotējošā... Autors: Colonel Meow Milzu planēta - JUPITERS

Jupiters ir visātrāk rotējošā planēta Saules sistēmā. Ņemot vērā tā izmērus un masu, Jupiters tiešām kustās ātri. Jupiteram vajag tikai 10 stundas lai pabeigt rotāciju ap savu asi. Šīs ātrās griešanās rezultātā planēta ir mazliet saplacināta polos un izspiedusies uz ārpusi ekvatora zonā. Punkti uz Jupitera ekvatora ir vairāk kā 4600 kilometrus tālāk no planētas centra, kā tās poli. Straujā griešanās arī palīdz uz Jupitera rasties spēcīgam magnētiskajam laukam un veicināt bīstama radioaktīva starojuma rašanos ap Jupiteru.

Mākoņi uz Jupitera ir 50... Autors: Colonel Meow Milzu planēta - JUPITERS

Mākoņi uz Jupitera ir 50 kilometrus biezi. Tā tas ir – visai tie skaistie virpuļojošie mākoņi un vētras, ko mēs redzam uz Jupitera ir tikai 50 kilometru biezumā. Tie ir veidoti no amonjaka kristāliem, sadalītiem divās atšķirīgās mākoņu kārtās. Tumšākā no mākoņu sastāvdaļām tiek uzskatīta par savienojumiem, kas pacēlušies augšup no Jupitera, saules gaismā maina savu krāsu. Tomēr zem šiem mākoņiem ir tikai ūdeņradis un hēlijs.

Lielais sarkanais plankums uz... Autors: Colonel Meow Milzu planēta - JUPITERS

Lielais sarkanais plankums uz Jupitera ir jau ilgu laiku. Lielais sarkanais plankums uz Jupitera ir viena no tā pazīstamākajām pazīmēm. Un šķiet, ka tas tur atrodas jau vismaz 350 gadu. Pirmo reizi to atklāja Džovanni Kasīni tālajā 1665.gadā. Pirms gadsimta plankums bija 40000 kilometru diametrā, tomēr tas sarūk un tagad jau ir uz pusi mazāks. Tomēr astronomi vēl nezina teikt, vai un kad tas izzudīs pavisam.

Reklāma

Jupiteram ir gredzeniJupitera... Autors: Colonel Meow Milzu planēta - JUPITERS

Jupiteram ir gredzeni. Jupitera gredzenu sistēma bija trešā gredzenu sistēma, kas atklāta Saules sistēmā – aiz Saturna (protams) un Urāna. Jupitera gredzeni ir blīvāki, kā Saturna un tie droši vien ir radušies no pavadoņu pārpalikumiem pēc sadursmes ar meteorītiem.

Jupitera magnētiskais lauks ir... Autors: Colonel Meow Milzu planēta - JUPITERS

Jupitera magnētiskais lauks ir 14 reizes spēcīgāks par Zemes magnētisko lauku. Tātad kompasi tik tiešām strādātu labi uz Jupitera. Astronomi uzskata, ka šis spēcīgais magnētiskais lauks rodas no metāliskā ūdeņraža kustībām Jupitera dzīlēs. Magnētiskais lauks notver jonizētas daļiņas no Saules vēja un paātrina tās gandrīz līdz gaismas ātrumam. Šīs daļiņas rada bīstamu radiācijas zonu ap Jupiteru, kas var radīt bojājumus kosmosa kuģiem.

Jupiteram ir 63 pavadoņi. Iespējams nu jau ir atklāti vairāk. Gandrīz visi no tiem ir mazāki par 10 kilometriem diametrā un tie tika atklāti tikai pēc tam, kad pirmais kosmosa kuģis ieradās pie Jupitera. Tomēr viens no Jupitera pavadoņiem – Ganimēds ir lielākais pavadonis saules sistēmā, pēc izmēra un masas apsteidzot pat planētu Merkuru.

Reklāma

Ar kosmosa kuģiem no Zemes... Autors: Colonel Meow Milzu planēta - JUPITERS

Ar kosmosa kuģiem no Zemes Jupiters ir apmeklēts 7 reizes. Sāksim skaitīt – pirmo reizi Jupiteru apmeklēja NASA Pioneer 10 kosmosa kuģis 1973.gada decembrī, pēc tam Pioneer 11 – 1974.gada decembrī. Pēc tam sekoja Voyager 1 un 2 1979.gadā. Tas sekoja garš pārtraukums, līdz Ulysses apmeklēja Jupiteru 1992.gada februārī. Sekoja Cassini pārlidojums, pa ceļam uz Saturnu - 2000.gadā un visbeidzot NASA New Horizons kosmosa kuģis veica savu lidojumu 2007.gadā.

Jupiteru var redzēt ar... Autors: Colonel Meow Milzu planēta - JUPITERS

Jupiteru var redzēt ar neapbruņotu aci. Jupiters ir trešais spožākais objekts Saules sistēmā aiz Venēras un Mēness. Ir iespēja, ka Jūs jau esat redzējis Jupiteru debesīs, vienkārši nezinājāt, kas ir tas, ko redzat. Ja jūs redzat ļoti spožu zvaigzni augstu debesīs, tas var būt Jupiters. Lai to apskatītu labāk, centieties sev sagādāt kādu binokli, vai ko piemērotāku – teleskopu.

90 0 9 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0

Izmantotie avoti:
http://www.universetoday.com/15182/interesting-facts-about-jupiter/