Visā pasaulē mīlēts un slavēts, kā brīvības nesējs. Taču savā valstī bieži vien saņēmis pretrunīgu slavu. Tāds lūk pirmais un pēdējais PSRS prezidents.
Dzimis 1931. gada 2. martā, Ukrainas zemnieku ģimenē. Bērnība šim cilvēkam nav bijusi no vieglākajām- piedzīvojis Staļina režīma izraisīto Golodomoru Ukrainā, arī vācu armijas okupāciju Otrā pasaules kara laikā.
1950.gadā jaunais lauku zēns devās uz Maskavu, lai mācītos tiesību zinātnes. Vietu universitātē parastam lauku zēnam deva medaļa par pirmreizēju darbu. Studiju laikā iepazinies ar savu nākamo mūža mīlestību-Raisu.
Pēc studijām nedaudz pastrādājis par juristu viņš iestājās Komjaunatnē savā dzimtajā Stavropoles apgabalā. Pēc neilga laika kļuva par šis pašas nodaļas vadītāju. 1970.gadā jau sēdēja Stavropoles Kompartijas vadītāja amatā.
1980.gadā notika ļoti liels karjeras lēciens Gorbačova dzīvē. Viņš kļuva par visas savienības lauksaimniecības ministru. Šajā laikā viņš iemantoja ļoti vērtīgu draugu-toreizējo VDK šefu Juriju Andropovu, kurš 1982.gadā kļuva par PSKP Ģenerālsekretāru. Drīzvien-jau 1984.gadā notika varas maiņa šajā amatā stājās Konstantīts Čerņenko. Tomēr arī šim vadonim nebija ilgs mūžs. Jau pēc gada arī viņš nomira.
1985.gada martā par valsts vadītāju kļuva Mihails Gorbačovs- salīdzinoši jauns, runāt spējīgs un tautai tuvs. Kas interesanti, savu svētību viņam deva pats Čerņenko un toreizējais ārlietu ministrs.
Rietumi uz šo jauno seju raudzījās ar lielām cerībām, jo viņš gribēja pārmaiņas, reformēt valsti, kā arī apturēt šķietami nebeidzamo bruņošanās sacensību starp ASV un PSRS.
Mihails Gorbačovs jau no jaunības gadiem izcēlies ar ideālismu, un nu nonācis valsts galvas statusā viņam visas durvis bija vaļā. Tika sāktas reformas divos galvenajos virzienos. Atklātība un Pārbūve. Tika mazināta cenzūra, runas brīvība, Cilvēki varēja iepazīties ar Staļina un Ļeņina zvērībām, kā arī redzēt kā dzīvo cilvēki ārzemēs. Pārbūve- galvenais mērķis bija modernizēt valsti, lai mazinātu atpalicību no rietumiem. Tika palielinātas privātīpašuma tiesības. Tas viss nāca laikā, kad valstī valdīja lielas ekonomiskās grūtības, mākslīgi radīts deficits un blata sistēma. Gorbačovs gribēja atjaunot ticību valdībai un partijai. Taču tas viss nācās ļoti grūti, jo ekonomika slīga aizvien dziļāk.
Tomēr ārpus savas valsts Gorbačovs bija rokzvaignes statusā.
Tika parakstīts līgums ar ASV par apbruņojuma samazināšanu, izvesta armija no Afganistānas un Austrumeiropas satelītvalstīm. Tādējādi tās atbrīvojot no Maskavas kontroles. Šis notikums radīja domino efektu un tādās valstīs kā Čehoslovākija, Ungārija, Rumānija, Polija radās demokrātiskās kustības un tika gāztas komunistu valdības. Vislielākais notikums bija Berlīnes mūra krišana 1989.gadā.
Tajā pašā gadā PSRS tika mainīta politiskā struktūra un tauta šoreiz vēlēja nevis pēc viena saraksta bet atsevišķus kandidātus uz vissavienības tautas deputātu vietām. Šāda iespēja, kā arī tuvumā esošo valstu revolūcijas, kā arī ekonomiskie apstākļi republiku radikāļos modināja cerības, ka ir iespējams tikt ārā no Ļaunuma impērijas . Un 1990.gadā vairākās valsts daļās sākās neatkarības centeni. Sākumā pats Gorbačovs centās rast dialogu, taču kad sarunas nelīdzēja ielās izgāja armija. Un bija upuri. Gruzijā, Lietuvā, Latvijā un Azerbaidžānā.
1991.gads iezīmēja Mihaila Gorbačova pēdējās dienas amatā. Gads bija iesācies ar asiņainiem nemieriem Baltijā, tad sekoja neveiksmīgas sarunas par jauna savienības līguma izveidi, kurā bija paredzēta lielāka republiku pašnoteikšanās taču tas izgāzās. Augusta apvērsuma mēģinājums Maskavā, kura laikā pats valsts vadītājs bija atrauts no pasaules un savā veidā kļuvis par ķilnieku sazvērnieku rokās. Pretošanās kustību vadīja Boriss Jeļcins, Krievijas PSR ģenerālsekretārs. Apvērsums tika apturēts, savzērnieki izdarija pašnāvību un par jauno superzvaigzni kļuva Boriss Jeļcins. Mihails Gorbačovs vairs tikai turējās pie šķietamas varas ilūzijas.
Gada beigās parlamenta vadītājs Jeļcins un vēl divu PSR vadītāji sastādīja dokumentu, kurš nozīmēja PSRS kā tiesiska objekta pastāvēšanas beigas. Drīz vien - 25.decembrī pirmais un pēdējais PSRS prezedents Mihails Gorbačovs noliek savas pilnvaras
