Šoreiz par kaut ko ļoti nopietnu. Doma rakstam radās, kad nesen ziņās bija pieminēta Igaunija, kur kādā mazpilsētā māte savus četrus bērnus biju atstājusi suņiem, t.i, bērni gulēja kopā ar tiem un ēda no vienas bļodas. Bērni bija no zīdaiņa vecuma līdz pieciem gadiem. Ja domājam, ka mūsdienās nekas tāds nenotiek, jo ir taču 21.gadsimts, tad smagi kļūdamies.
Mežonīgie bērni- Maugļi0
52
0
Maugļi ir bērni, kas ilgstoši dzīvojuši izolēti no sabiedrības (cilvēkiem) un uzauguši savvaļā. Praktiski vecāku lomu bieži vien pildīja dzīvnieki. Visbiežāk tie bija pērtiķi, vilki vai suņi.
Daži no šādiem bērniem , kas tikuši atrasti ir mēģināti socializēt, t.i., iekļaut sabiedrībā. Kā to panākt? Zinātnieki mēģināja šādiem bērniem iemācīt ģērbties kā cilvēkam, lai izskatītos kā tāds. Tad- iemācīt uzvesties kā cilvēkam, visbeidzot- runāt. Kā izrādījās, tad pēdējo bija visgrūtāk īstenot- jo agrākā vecumā bērns ir ticis nošķirts no vecākiem un nonācis dzīvnieku sabiedrībā, jo to bija grūtāk izdarīt. Bieži vien bērni tā arī neiemācījās runāt, tikai izdeva neartikulētas skaņas.Emocionāli visbriesmīgākais- neatgriezeniski tika atšķirti no dzīvniekiem, pie kuriem bija uzauguši.
Romiešu leģenda vēsta , ka Romulu un Remu (kara dieva Marsa dēli) uzaudzināja un izbaroja vilku māte. KAralis Amlius bija pavēlējis māti (priesteriene Rhea Silvia0) aprakt dzīvu, bet , lai pārliecinātos, ka arī dēli ir miruši, pavēlēja kalpam viņus ielikt grozā un palaist Tibras upē. Upes krastā vilcene šos bērnus izvilka un pieņēma savā aizgādībā. Līdz viņus kādā dienā atrada aitu gans un kopā ar savu sievu uzadzināja.Pēc šīs leģendas var spriest, ka jau seno literāros darbos tikuši pieminēti bērni - maugļi.
Vēsturē ļoti slavens gadījums bija 1797. gadā Francijas mežos atrastais Victor of Aveyron. Kāpēc slavens? Vietējais abats un biologs Pierre Joseph Bonnaterre viņu pieņēma pie sevis, lai pārbaudītu- atņēma drēbes un izmeta aiz durvīm sniegā. Vēlāk, kad noskaidroja, ka Viktors var dzirdēt, viņš tika aizvests uz Parīzi, kur pētījumus pārņēma Sikards.Bet, kad arī šis zinātnieks , atmeta pētījumam ar roku, jo nenovēroja progresu, Viktors nonāca pie jauna medicīnas studenta Jean Marc Gaspard Itard, kurš viņu pieņēma pie sevis mājās. Itards uzskatīja, ka divas lietas cilvēku atšķir no dzīvnieka- empātija un valoda. Tad nu arī Itards mēģināja iemācīt Viktoram izprast cilvēku emocijas un valodas. Pētījums bija ilgs un garš, attīstība tika novērota, bet tā kā man negribas visu rakstīt un domāju, ka daudziem to arī lasīt- tad iesaku noskatīties par to filmu -Wild Child.
Traians Kaldarars, 2002.gadā Polijā dzimis cīgānu puisītis, kuru līdz 3 gadu vecumam audzināja mājas sargsuns. Tagad puika ir kā visi pārējie bērni- patīk futbols un matemātika (!)
Andrejs Tolstiks, 2004.gadā atrasts puisītis ciemā, netālu no Baikāla, Krievijā. Viņu uzaudzināja mājas suns. Nekas nav zināms par to, kas ar viņu noticis.
Kambodžas džungļu meitene (bildē tā nav viņa, bet gan kāds Ugandas puisītis, kuru bija atraduši pērtiķi), kura savvaļā bija nodzīvojusi 19 gadus.
Daniela Kroketa, pirmos 7 dzīves gadus vecāki turēja ieslēgtu un izolētu no sabiedrības. Viņu atrada sociālie dienesti un veiksmīgi adaptēja - viņa iemācījās angļu valodu un sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas.
Tev patiks šie raksti
